Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 06.03.2020
PIKC „Rīgas Valsts tehnikuma” Krāslavas struktūrvienības 3. kursa audzēkņi – Ainārs Žurņa, Andris Pārpucis, Ingars Pārpucs un Agris Eisaks šogad izgāja mācību praksi Rodezā (Francija), strādājot četros uzņēmumos: „Carrosserie Brugier”, „Barriac.V.I.”, „Carrosserie Ruthenoise” un „Carrosserie LYONNEL MARTIN”. Jaunieši Francijā piedalījās Erasmus+ mobilitātes projekta „Profesionālo kompetenču pilnveide PIKC RVT audzēkņiem un personālam”(Nr. 2019-1-LV01-KA116-060205) aktivitātēs.
Kopā ar topošiem auto virsbūves remontatslēdzniekiem uz Franciju bija devies arī pavadošais skolotājs Māris Ločmelis, kura uzdevums - piedalīties prakses organizēšanas darbā, sekojot, vai atbilstošā līmenī sakārtots darba drošības jautājums, jauniešu dzīves apstākļi un reizē arī gūt pieredzi. Viņš pastāstīja, ka vienā no uzņēmumiem - „Carrosserie LYONNEL MARTIN” - jau pērn bija citi mūsu jaunieši un palika ļoti apmierināti. Arī šoreiz jauniešiem patika šajā kolektīvā valdošā gaisotne un pozitīvā attieksme, tāda bijusi arī citos uzņēmumos.
Stāsta Māris Ločmelis. „Carrosserie no franču valodas ir virsbūve. Tie visi ir auto virsbūves remontu servisi, kas atšķiras ar savu lielumu un vairāk vai mazāk ar to tehniku, kuru tie apkalpo. Piemēram, „Barriac.V.I.” ir smagās tehnikas remonta uzņēmums, bet „Carrosserie LYONNEL MARTIN” specializējas ne tikai uz vieglajām automašīnām, šo darbnīcu ir iecienījuši arī motociklistu klubi. Aptuveni nedēļu mūsu jaunieši izgāja apmācības, pēc tam tika norīkoti uz dažādiem autoservisiem - pa vienam vai divatā, kā kuram paveicās. Iespaidos padalīsies Ainārs un Andris.”
Ainārs Žurņa praksi izgāja divos uzņēmumos - „Carrosserie Brugier”, kas vienkāršiem vārdiem ir „Peugeot” serviss un „Barriac.V.I.”, kas ir smagās tehnikas serviss.
„Abas prakses vietas bija labas, bet īpaši iepatikās „Peugeot” serviss, jo veicamais darbs faktiski sakrita ar to, ko māca tehnikumā,” stāsta jaunietis. „Būtībā es strādāju profesijā – metināju, apstrādāju metālu, krāsoju, veicu montāžas un demontāžas darbus, šo to darīju arī saistībā ar auto mehāniku, ne tikai ar virsbūvi. Servisa darbinieku attieksme pret mani bija perfekta. Darba dienas sākumā katrs pienāca, sasveicinājās, apjautājās, kā klājas? Daži saprata angļu valodu, bet lielākoties saziņas valoda servisos ir franču, kuru es nepārvaldu. Tāpēc izmantojām tulkošanas aplikāciju un mobilos tālruņus. Ļoti ērti, ja arī telefonā kaut ko neprecīzi iztulko, kontekstā domu tomēr var saprast pareizi.
Otrā prakses vieta man bija „Renault” dīlera smagās tehnikas remonta līnija. Tur nostrādāju neilgu laiku, man uzticēja krāsošanas darbus, virsbūves detaļu iztaisnošanu, saplēstu tentu remontu – ar fēnu uzkarsēju un sakausēju saplēstas tenta daļas kopā. Smagā tehnika nav tas, ko mācāmies tehnikumā, un man brīžiem šķita, ka šajā uzņēmumā pietrūka tāda darba, ko mums drīkst piedāvāt.
Bija neliels pārsteigums, ka darba nedēļa servisos sākas pirmdienā ap pusdienlaiku un beidzas piektdien ap pusdienlaiku. Turklāt uzņēmumos ļoti strikti ievēro atpūtas laiku, ir pienācis laiks atpūtai – tev obligāti jādodas atpūsties, neviens pat neļaus strādāt pat ja tu to pats gribi. Taču plānotais darbs vienmēr tiek paveikts.”
Andris Pārpucis prakses laikā iepazina trīs autoremontuzņēmumus – strādājis jau pirmīt minētajos ar Aināru, kā arī firmā „Carrosserie LYONNEL MARTIN”.
„Lukturu demontāža, bampera demontāža, detaļu pārmontēšana uz jauno bamperi un montāža uz auto, mašīnas sagatavošana krāsošanai, virsbūves defektu remonts – tie ir darbi, kurus veicu es,” stāsta Andris. „Darbavietas aprīkojums visur bija līmenī, kaut kādas iekārtas vecākas, nekā mūsu tehnikumā, bija arī jaunākas un modernākas, bet ar jebkuru no tām spēju tikt galā, jo ir labas priekšzināšanas. Ja jau pavisam kaut kas nebija skaidrs, servisa darbinieki nāca klāt un parādīja, kā tieši jādara.”
Strādājot prakses uzņēmumos, jaunieši pamanīja būtisku atšķirību no tā, ko redzējuši Latvijā, proti, Francijā bojātās auto virsbūves detaļas tiek nomainītas pret jaunām, jo tā ir lētāk, ātrāk, izdevīgāk. Remontē tikai to, kas ilgi jāgaida pēc pasūtījuma vai ja tās ir dārgās automašīnas, kur tiešām atjaunošanas darbi atmaksājas.
Jauniešu sacīto apstiprina skolotājs Māris Ločmelis: „Kad iepazinām prakses vietas, man parādīja vienu busiņu ar pamatīgi iebuktētu sānu un jautāja, vai mūsu puiši spēs atjaunot? Paskatījāmies, darba daudz, bet viss paveicams un atbildēju apstiprinoši, jā, varēs! Puikas bija nedaudz satraukušies, bet vēlāk tieši šo busiņu Aināram un Andrim nācās remontēt. Tikai virsbūves iztaisnošanas vietā lika nomainīt bojāto sānu pret jaunu. Tāda tā pieeja – jauna virsbūves detaļa un viss kārtībā!”
„Peugeot” servisā abiem jauniešiem bija iespēja praktizēties, palīdzot avarējušu transportlīdzekļu evakuatora strādniekiem. Pie viena tā bija iespēja iepazīt visu Rodezu. Ainārs ar prieku stāsta, ka viņam palaimējās pašam iekraut un izkraut automašīnu. Puiši novēroja, ka pat bojātu automašīnu evakuatorā iekrauj akurāti - nebojātai daļai ir jāpaliek nebojātai, pretējā gadījumā tie ir lieki tēriņi. Gadās, ka auto pēc avārijas nav atjaunojams. Puišiem gan nav nācies izbraukt uz lielām avārijām, bet tādas bijušas pirms viņu ierašanās un dažādi bojātas mašīnas varēja apskatīt servisa stāvvietā.
Ainārs: „Vienu avāriju redzējām savām acīm, dodoties pusdienās. Krustojumā sadūrās divas automašīnas, abi šoferi izkāpa, viens otram atvainojās un aizbrauca. Grūti pateikt, vai pie viņiem sīki negadījumi tā risinās vienmēr, bet Latvijā notiek citādāk. Ceļu policiju pilsētas ielās prakses laikā redzējām labi ja pāris reizes. Ielas tur labas, bet šauras, pretimbraucošās mašīnas samainās ļoti tuvu viena otrai, gandrīz saskaroties ar spoguļiem. Vēl parkojas neuzmanīgi, atsitas pret apmali un apstājas, tāpēc bieži tiek bojāti bamperi, diski un saplēstas riepas.”
Prakses laikā jauniešiem bija organizēta neliela ekskursija Rodezā, viņi apskatīja vecpilsētas centru, kur ir daudz interesantu objektu, piemēram, katedrāle ar dziļām vēstures saknēm, nesen uzbūvēts jauniešu atpūtas centrs ar interesantu arhitektūru – kalnā tas daļēji karājas gaisā u.c.
Mācību praksi finansēja „Erasmus +” programma, jauniešiem tika apmaksāti ceļa izdevumi, dzīvošana viesnīcā, tika maksāta dienas nauda, kas bija pietiekoša, lai jaunieši nesatrauktos par iztikšanu svešā zemē. Dzīvojot ekonomiski, Ainārs un Andris pat ietaupīja kārotiem pirkumiem. Ar praksi abi ir ļoti apmierināti, pat tālais ceļš vairs nešķiet tik nogurdinošs: Krāslava-Rīga, lidojums uz Frankfurti un tālāk uz Tulūzu, tad pāris stundas vilcienā līdz Rodezai, kopā ceļā pavadīja turpat 24 stundas. Gūtas jaunas emocijas - abi pirmoreiz dzīvē ir lidojuši.
Taču vislielākais ieguvums ir cits – prakses vietās ir iegūti nākotnei noderīgi kontakti, jaunieši tik labi sevi parādīja darbā, ka Aināram un Andrim tika izteikts piedāvājums palikt strādāt pastāvīgi. Puiši atteicās - vēl gads jāmācās profesiju, gribas pilnvērtīgu dokumentu par izglītību kabatā, tad varēs domāt, ko darīt.
Māris Ločmelis: „Acīmredzot mūsu audzēkņos ir kaut kāds knifiņš, ko viņi saskata, jo tur arī ir tamlīdzīgas profesionālās izglītības iestādes un ir, no kā izvēlēties. Vēl viens zīmīgs moments - šķiroties jaunieši nofotografējās ar kolektīvu, kur strādājuši. Kas sevišķs tajā, ja studenti pēc prakses brauc projām? Izrādās ir gan, jo viss servisa kolektīvs sanāca kopā nobildēties. Prieks par mūsu audzēkņiem!”
Juris Roga,
аoto no jauniešu personīgajiem arhīviem
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 |
22 |
23 |
24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |