14. jūnijs – tautas sāpju diena

Pievienots: 15.06.2016

Pirms 75 gadiem daudzās ģimenēs ielauzās bruņoti vīri, lai aizvestu uz Sibīriju Latvijas iedzīvotājus, kuriem priekšā bija lopu vagoni, neziņa un asaras. 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā skāra vairāk nekā 15000 okupētās valsts civiliedzīvotāju, kurus aizturēja naktī no 13. uz 14. jūniju un izveda uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,78% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp arī bērnus. Kopā 1941. gada jūnija deportācijās miruši vismaz 6113 Latvijas iedzīvotāji - 39,63% no deportēto kopskaita.

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Krāslavā pie pieminekļa „Māte Latgale raud” ar klusuma brīdi tika pieminēti nevainīgi bojā gājušie un nolikti ziedi. Cilvēku nebija daudz, arvien retākas kļūst to rindas, kuriem izdevās izdzīvot un atgriezties dzimtenē. Kopā ar Sibīrijā izdzīvojušajiem šajā dienā ziedus pieminekļa pakājē nolika arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un daži pašvaldības deputāti.

Klātesošos sēru dienā uzrunāja Antoņina Subatoviča: „Tā sāpe ir sirdī! Kurām ģimenēm pāri pārgāja tie vilcieni, tur pat stāstīt neko nevajag. Cerēsim, ka tagad tie, kuriem šie vilcieni negāja pāri, sargās mūsu pasauli, lai neatkārtotos šāda traģēdija, lai nebūtu to lielo sāpju, lai augtu labi bērni ar gudrām galvām, lai valdība mums būtu apzinīga, lai mēs varētu sadzīvot visi mierā un saticībā. Nekritīsim pesimismā, domāsim par nākotni ar gaišu prātu!”

Pēc ziedu nolikšanas visi devās uz Krāslavas Kultūras namu, kur tika rādīta Dzintras Gekas jaunākā dokumentālā filma „Tēvi Tur”, kurā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filma vēsta par laika posmu no 1940. gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.

Juris Roga,
autora foto