Boriss Fišmans: „Mana dzimtene – literatūra!”

Pievienots: 20.10.2016

18. oktobrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā sapulcējās krietns pulks lasītāju un citu interesentu, lai tiktos ar rakstnieku un publicistu Borisu Fišmanu.

Klātesošo publiku ar rakstnieku iepazīstināja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas. Pasākumā piedalījās arī ASV vēstniecības pārstāvji un Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs, kurš klātesošos aicināja būt aktīviem un uzdot viesim jautājumus, kā arī uzsvēra novada ļaužu draudzīgās attiecības ar baltkrievu tautu.

Boriss Fišmans, kuram šobrīd ir 37 gadi, nācis pasaulē 1979. gadā Minskā (Baltkrievija), bet 1988. gadā kopā ar vecākiem emigrēja no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Rakstnieks ieguvis grādu krievu literatūrā Prinstonas Universitātē, kā arī MFA fantastikas literatūrā Ņujorkas Universitātē. Viņa darbi tika publicēti vairākos prestižos izdevumos. Šobrīd rakstnieks dzīvo Ņujorkā. „Aizvietotā dzīve” ir viņa pirmais romāns, kas 2014. gadā amerikāņu žurnāla „The New York Times” aptaujā iekļuva ASV populārāko grāmatu pirmajā simtniekā.

Boriss Fišmans sarunu bibliotēkā iesāka ar to, ka ir pagājuši 29 gadi, kopš viņš emigrējis uz ASV, visus šos gadus centies neaizmirst dzimto valodu. Turpinājumā viņš pastāstīja par savām izjūtām, kas radās, pārceļoties uz ASV, un kuru nebija, dzīvojot Minskā. Viņš arvien labi atceras ceriņu smaržu, kastaņas, kas auga pagalmā, sniegu, hokeju un to, ka bijis vienīgais, kurš nespēja iemācīties slidot. Pēkšņi viss mainījās, ne tikai tāpēc, ka Amerika stipri atšķīrās no PSRS, bet arī tāpēc, ka viņš pirmais sāka apgūt angļu valodu un par viņa atbildību kļuva vest aiz rokas savus vecākus jaunajā pasaulē. Turpinājumā rakstnieks daudz stāstīja par to, kā viņam izdevās adoptēties jaunajā dzīvē, kāda loma bijusi ģimenei un rakstniecībai. Savas dzīves laikā viņš ir apceļojis desmitiem valstu, viesojies arī Krievijā un Baltkrievijā, bet Latvijā ir pirmoreiz, un vizītes ceturtajā dienā apmeklēja Krāslavu.

Tikšanās laikā Fišmana kungs atbildēja uz daudziem jautājumiem, un tikai daži no tiem bija par politiku un ekonomiku, bet lielākoties par viņa daiļradi un iespaidiem. Lasītāji interesējās, vai viesis lasa un raksta krieviski tikpat labi, kā stāsta? Boriss to apliecināja, bet piebilda, ka literāros darbus gan raksta angliski. Diemžēl krievu valodā tie nav tulkoti, un rakstnieku tas sāpina, jo uzrakstītais romāns par krievu emigrāciju uz ASV, viņaprāt, varētu ieinteresēt daudzus krievvalodīgos cilvēkus Krievijā. Pat brazīlieši to ir iztulkojuši, jo atrada sev interesantus momentus. Borisa Fišmana daiļradi savā valodā ir tulkojuši arī mūsu kaimiņi igauņi, itāļi, holandieši, francūži, vācieši.

Uz jautājumu, kas viņam patika Latvijā, rakstnieks sacīja, ka ļoti iepatikās Rīga, kas ir ne tikai skaista, bet ļoti mierīga pilsēta: „Es dzīvoju Ņujorkā, kur reizēm šķiet - ja nonākam ellē, tad nokļūstam Ņujorkā, jo šajā pilsētā viss kustas neticamā ātrumā un ir pastāvīgs troksnis. Protams, daudzi no tā uzlādējas, taču es, būdams rakstnieks, mīlu klusumu un mieru.

Pats patīkamākais pārsteigums Latvijā ir tas, kā šeit darbojas dažādas lietas. Viesnīcā internets strādā bez traucējumiem. Nopirku veikalā priekšapmaksas karti, kas ne tikai nav dārga, bet visu, kas tur rakstīts, tā arī dara. Biju daudzās pasaules vietās, kur tā tam arī jābūt, bet nebija. Paši cilvēki ir draudzīgi un viesmīlīgi, runā angliski. Ēdiens garšīgs, dizains interesants, grāmatu veikali skaisti. Atbraucot pie jums, šajā valsts pusē izjūtas arī ir pozitīvas, bet nedaudz citādākas. Šeit es esmu Eiropā, bet šī puse man atgādina vietas, no kurām pats esmu cēlies, un tas silda citādāk. Man patīk, vienīgi žēl, ka Krāslavā varam pabūt tikai vienu dienu.”

Protams, bija arī citi jautājumi par daiļradi un turpmākajiem plāniem, arī par to, kāpēc tieši grāmata „Aizvietotā dzīve” iekļuvusi labāko simtniekā? Rakstnieks sacīja, ka precīzu atbildi varētu iegūt pie žurnāla „The New York Times” pārstāvjiem. Viņa subjektīvais viedoklis - varbūt tāpēc, ka Amerikā ļoti interesējas par emigrācijas dzīvi. Boriss Fišmans stāstīja, ka amerikāņi neko daudz nezina par pasauli aiz okeāna, vienlaicīgi varbūt tāpēc arī ir liela interese par to, kas tur īsti notiek? Pēdējos gados ASV palielinājies tulkoto grāmatu skaits, kas agrāk nebija novērojams. Pieprasītākās pēdējos gados ir itāļu un norvēģu grāmatas, taču arī par Krieviju interese liela.

Boriss Fišmans ir ebrejs, dzimis Baltkrievijā, izaudzis ASV, daudz ceļojis, un nebija ilgi jāgaida, kad kāds no klātesošajiem pajautās: ,,Ko jūs saucat par savu dzimteni?”

Boriss Fišmans: „Mana dzimtene ir literatūra!”

Šī atbilde tika uzņemta ar skaļiem aplausiem.

Juris Roga,
autora foto