piektdiena, 1. novembris, 2024Vārda diena: Ikars
crest1 crest2

Mūsējais pārsteidz vienaudžus Lietuvā

Pievienots: 04.03.2020

PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” Krāslavas struktūrvienības 3. kursa audzēknis Andris Pārpucis apgūst auto virsbūves remontatslēdznieka profesiju. Nesen viņš atgriezās no Klaipēdas (Lietuva), kur piedalījās nacionālajā virsbūves remonta profesionālās meistarības konkursā „Automobiļu virsbūves remontatslēdznieks 2020”.

Par to, kā jaunietis tika pie šādas iespējas, stāsta tehnikuma Krāslavas struktūrvienības pedagogs Māris Ločmelis: „Mēs saņēmām aicinājumu ar vienu audzēkni piedalīties konkursā ārpus kārtas. Tas ir svarīgi, bet par to vēlāk. Savulaik bija iespēja neoficiālā vidē tikties ar mums līdzīga Lietuvas tehnikuma pasniedzējiem, kuri sarunā izteicās, ka katru gadu viņu valstī tiek rīkots nacionālais virsbūves remonta profesionālās meistarības konkurss, kurā piedalās pa vienam audzēknim no tām mācību iestādēm, kas sagatavo auto virsbūves remontatslēdzniekus. Saruna bija ļoti produktīva, kurā tika izteikts piedāvājums arī mums piedalīties konkursā. Tālāk par sarunu nekas nenotika, bet pirms gadu miju atskanēja zvans no Lietuvas un mūs atkal aicināja piedalīties konkursā un uz e-pastu atsūtīja nepieciešamo informāciju.”

Iespēju pārstāvēt RVT Krāslavas filiāli Māris Ločmelis piedāvāja 3. kursa audzēknim Andrim Pārpucim, jo viņš bija tās grupas sastāvā, kas nesen ir atgriezusies no prakses Francijā. Praktiski tas arī bija visgrūtākais sagatavošanās posmā - izvēlēties, kurš pārstāvēs tehnikumu, jo spējīgi jaunieši ir gan trešajā, gan ceturtajā kursā. Nekā citādi audzēkni konkursam negatavoja, jo neviens neko daudz nezināja, kam jāpievērš uzmanība.  

„Apbalvošanas ceremonijas noslēgumā konkursa komisijas priekšsēdētājs pateicās mums par sadarbību un piebilda, ka Lietuvas puse ir ļoti priecīga par to, ka Andris startēja ārpus kārtas, jo pēc punktiem viņš šajā konkursā būtu pretendējis uz otro vietu,” turpina Māris Ločmelis. „Man, tehnikuma pasniedzējam, bija ļoti patīkami to dzirdēt. Kad ilgstoši strādā, māci audzēkņiem dažādas prasmes, iemaņas, zināšanas, ikdienas rutīnā brīžiem sāk uzmākties doma - varbūt dari kaut ko ne tā? Kad ir šāds vērtējums no malas, saproti, ka ej pareizajā virzienā.

Man bija iespēja padiskutēt arī ar konkursa organizatoriem. Viņi izteica vēlmi nacionālo konkursu pārvērst par starptautisko un uzaicināt tajā startēt Latvijas mācību iestādes, kas sagatavo auto virsbūves remontatslēdzniekus. Ja šādas ieceres piepildītos, mēs noteikti būsim gatavi un labprāt brauksim.”

Par dalību konkursā stāsta Andris Pārpucis: „Konkursā piedalījos uz vienādiem noteikumiem ar pārējiem dalībniekiem, lai gan - ārpus kārtas. Katrs izvilkām savu numuriņu, devāmies apskatīt atjaunojamās auto virsbūves detaļas, kurām bija radīti bojājumi. Faktiski visām bija iegriezums, dažām papildus iegriezumam bija arī kāda bukte. Man paveicās - bija tikai iegriezums un izliekums. Detaļu vajadzēja izlīdzināt līdz tās pirmatnējam stāvoklim un sametināt, lietojot metināmo pusautomātu MIG/MAG. Visu procesu nepārtraukti novēroja žūrija. Pēc tam noslīpēju, pielaboju, nošpaktelēju, izlīdzinot plakni, visbeidzot veicu gruntēšanu krāsošanas kamerā. Principā visi auto virsbūves remontatslēdznieka pamatdarbi. Viss bija jādara pašam, nekādas palīdzības no malas.”

- Kas bija visgrūtākais?

- Principā man nekas nebija īpaši sarežģīti, ar visu labi tiku galā. Ja salīdzināt darba posmus, tad sarežģītākais bija špaktelēšana, jo metāls bija plāns, tālab špaktelēšanas laikā tas viegli locījās un traucēja darbu paveikt perfekti. Bet īstenībā nekas pārsteidzošs - plāna metāla virsbūves ir mūsdienu automobiļu īpatnība, jābūt gatavam arī tādam remontam.

- Vismaz ar vienu aci vēroji Lietuvas jauniešus, kā viņiem sokas konkursā?

- Protams, jebkurā konkursā tu raugies, kā sanāk citiem, novērtē viņu spējas, salīdzini ar savām prasmēm, proti, ko viņi māk labāk, ko sliktāk utt. Lai arī nebiju kā tiešais lietuviešu konkurents, vienalga centos parādīt, ka latvieši nav ar pliku roku ņemami. Centos no sirds, lai arī neizsmēlu savas iespējas par visiem simts procentiem, tālab mani ļoti pārsteidza ziņa, ka būtu pacīnījies par otro vietu! Jo vairāk tāpēc, ka pats redzēju, cik stipri viņi konkurē savā starpā.

- Kas iepatikās konkursā, kādas atziņas ieguvi?

- Mācību iestādes aprīkojuma ziņā viņi viennozīmīgi ir pārāki par RVT Krāslavas filiāli – lietuviešiem ir ļoti profesionāls, mūsdienīgs aprīkojums. Nepārprotiet, arī mūsu filiālē daudz kas ir augstā līmenī, taču pie lietuviešiem - vēl labāk. Visvairāk man patika tas, kā tur ierīkota pneimatiskā sistēma - viss ir piekarināts pie griestiem virs galvām, pa grīdu nekādu šļauku nav. Tas ļauj padarīt darbu ātrāk un vieglāk. Viss remontam nepieciešamais aprīkojums ir vienkopus, nav jāskraida pa cehu no vienas vietas uz otru.

- Kāda ir tava nākotnes vīzija saistībā ar izvēlēto profesiju?

- Viennozīmīgi gribu saistīt savu dzīvi ar šo profesiju, man tā ļoti patīk. Pēc tehnikuma pabeigšanas neplānoju doties studēt augstskolā, man vispirms gribas iegūt praktiskā darba pieredzi. Īsti vēl nezinu, kā tas piepildīsies, bet laiks rādīs.

Starp citu, Lietuvā biju pirmoreiz, un arī tamdēļ šis brauciens bija izdevies. Klaipēdā mums bija neliela ekskursija, ļoti patika pilsētas arhitektūra, vēsturiskā dizaina elpa tajā, bruģis. Kanālā atradās kuģis, šis skats man uzreiz atsauca atmiņā Karību jūras pirātus. Ļoti skaista pilsēta, kuru ir vērtīgi apskatīt.

Juris Roga,
аoto no Andra Pārpuca personīgā arhīva

 

 



Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04 05 06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde