Jura Rogas foto
Pievienots: 07.09.2022
Augusta pēdējās dienās un septembra sākumā notika projekta noslēguma pasākums pilsētā Boļarova, kurā piedalījās arī Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un novadu apvienības trīs pārstāvji.
Vietas raksturojums
Bolyarova ir neliela pilsētiņa Jambolas provincē ar iedzīvotāju skaitu 1400, kas atrodas 70 km attālumā no Turcijas robežas. Pašā Bolyarovas pašvaldībā dzīvo aptuveni pieci tūkstoši iedzīvotāju. Lai nokļūtu projekta vietā, mēs lidojām uz Stambulu. Tad ceļš ar automašīnu, pa logu vērojot Turcijas dabu, tad Turcijas - Bulgārijas robežas šķērsošana. Tūkstošiem auto rindā uz robežas. Daudzi vietējie ir izceļojuši uz ārzemēm labāk atalgota darba meklēšanā. Šajā laikā cilvēki apciemo savu dzimto vietu vai tūristi dodas mājup no Turcijas kūrortiem uz Eiropu.
Ceļā uz Bolyarovu vērojams kalnainais apgabals, daudzie meži, kas bagāti ar zvēriem. Ir saglabājušies nelieli pilskalni, to drupas no Otomānu impērijas laikiem. Attīstīts ekotūrisms, ir retu putnu novērošanas vietas. Vietējie nodarbojas ar lauksaimniecību: graudaugi, saulespuķes, vīnogas. Ir attīstīta rakijas ražošana. Vīnogas tiek vāktas no 14. augusta līdz novembra beigām. Īpaši tas ir svarīgi vīna rūpnīcai „Villa Jambol”, kas atrodas Jambolā, kas ir lielākā tāda veida ražotne Bulgārijas dienvidos. Ekskursija uz šo vīndarītavu, smalkā vīna izgaršošana. Pēc rūpnīcas direktora vārdiem, galvenais noslēpums - vīnogu šķirnes, un,kā tās tiek audzētas, stādītas un aprūpētas.
Mūsu mājvieta uz nedēļu bija Jambola. Pilsēta atrodas Tundžas upes krastā. Dzīvo aptuveni 60 tūkstošu iedzīvotāju. Pilsēta ar senu vēsturi, kas spēlēja svarīgu lomu Balkānos dažādos laika periodos, dažādos karos. Attīstītas vieglās rūpniecības nozares. Ir saglabājušas daudzas vēsturiskās vietas, kas renovētas un lieliski papildina pilsētas ainavu. Pareizticīgo baznīcas. Modernas ēstuves un joprojām vēl klasiskie bulgāru ēdieni: „šopskas salāti” ar gurķi, tomātu, zaļo piparu, melnajām olīvām, siers „brinza”, olīveļļa. Katrā ēdienreizē tie tiek pasniegti, vienīgi mainījās šķīvja noformējums un lielums. Kārdina arī saldais deserts: olu krēms ar saldējumu.
Nobraucot 70 km nokļūstam tūrisma centrā - Burgasā, tad Sozopolē, kas ir vecākā Bulgārijas pilsēta, zināma jau kopš 610. gada pirms mūsu ēras kā Milētas grieķu kolonija „Apollonia Pontica”. Pilsēta attīstījusies gadsimtiem ilgi, tās arhitektūrā var redzēt visdažādāko stilu un vēsturisko notikumu atblāzmu, kas noteikti krīt acīs ikvienam tās apmeklētājam. Viens no pilsētas populārākajiem apskates objektiem ir Arheoloģijas muzejs, kā arī mākslas galerija. Liela pilsētas bagātība ir vairāk nekā 20 pareizticīgo baznīcas un pieci klosteri. Šeit ir labiekārtotas pludmales Melnās jūras krastā. Noteikti gribētu atgriezties vēl, lai netraucēti izbaudītu jūras spirdzinošo gaisu, kas dienā bija sakarsis līdz +38 grādiem.
Cilvēki
Viņi ir smaidīgi, vecākie gada gājuma cilvēki runā arī krievu valodā, jaunieši - angliski. Ir ļoti daudz kafejnīcu. Jau plkst. 9.00 (iespējams tie ir seniori) sēž un bauda savu rīta kafiju, runā, lasa avīzi. Komunicē. Braucot pa mazajiem ciematiem, redzējām, ka arī pie veikaliņiem ir nolikts galdiņš, krēsli, paēnā sēž cilvēki un sarunājas.
Mūsu seminārs
Semināra laikā apmeklējām vairākus mazos ciematiņus. Nenoliedzami, cilvēku paliek mazāk. Svarīgi, lai ciematos būtu dzīvība, būtu skola, darba vietas, veikals, vietējā kultūra. Tikai tad var izjust un veidot lauku mentalitāti. Daudzos ciematos skolas nav, bērni tiek vesti līdz tuvākajai skolai. Arī bērnu ēdināšana nu jau vairākus gadus ir iekļauta valsts programmā. Apskatījām izstādi, kurā fotogrāfijās varēja redzēt, kā dzīvo un attīstās mazā Boļarovas pašvaldība. Ikviens varēja izgaršot bulgāru saimnieču brīnišķīgos kulinārijas gardumus.
Boļarovā mūsu autobusu sagaidīja liels vietējo cilvēku pūlis, kas arī klausījās septiņu valstu mazo ciematiņu pārstāvju pieredzi, stāstus. Oficiāli apsveikumi, delegāciju vadītāju uzrunas, bulgāru folkloras grupas uzstāšanās. Latviešu koncerts skatītājiem ļāva iegrimt un izjust latviešu dziesmu skanējumu.
Pārdomas
Attīstību, manuprāt, nosaka cilvēciskais faktors. Mazajos ciematiņos un pilsētiņās ir jādara viss iespējamais dzīves kvalitātes uzlabošanai. Dzīvojot nenoteiktības laikmetā, jāspēj atrast un novērtēt savas stiprās puses, meklēt praktiskus instrumentus problēmu risināšanai un radīt jaunus veidus sociāli ekonomiskajai attīstībai. Bieži vien mums ir nepieciešams uzņemties riskus un testēt jaunās metodes, uzņemties iniciatīvu, darboties un sadarboties, domāt ārpus ierastā, digitalizēties un iemīlēt Internetu. Strādājot pašvaldībā, es viennozīmīgi gribu atzīmēt pašvaldības lomu teritorijas ar infrastruktūru saglabāšanā.
Uzstājoties no Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības, es runāju par daudzveidību: mēs iegūstam vairākas izglītības, radām dažādus pakalpojumus, pārveidojam ēkas jauniem mērķiem (izmantojam vairākām funkcijām un vairākiem pakalpojumiem). Tika prezentēts Svariņu Tautas nams ar daudzveidīgo piedāvājumu un Jaundomes muiža.
Sociālie tīkli un sadarbība ar kaimiņu ciematu var nodrošināt ilgtspējīgu attīstību tam vai citam objektam. Gribas, lai mūs, no galvaspilsētas tālu dzīvojošos, Latgalē vairāk atbalstītu. Latgales plānošanas reģions cenšas spodrināt Latgales tēlu. Arī mūsu vietvara cenšas darīt tik daudz, cik var atlicināt naudas attīstībai, kā arī piesaistot projektu finansējumu.
Marija Micķeviča
Autores foto
Projekts finansēts no ES programmas „Eiropa pilsoņiem”. Projekta dalībnieces - Marija Micķeviča, Līga Vaivode un Karīna Beikule.