Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 15.09.2020
Krāslavas novada pašvaldības policija informē suņu īpašniekus, ka jāievēro suņu turēšanas noteikumi, pretējā gadījumā suņa saimnieks var tikt administratīvi sodīts vai arī, izvērtējot lietas apstākļus, pret viņu var sākt kriminālprocesu.
Normatīvajos aktos (MK noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”) ir paredzētas prasības suņu turēšanai pilsētās vai ciemos un viensētās.
Ievērojot suņu turēšanas noteikumu prasības, suņu īpašnieki nenonāks konfliktā ar likumu, kā arī netiks apdraudēti iedzīvotāji. Taču daudzi suņu īpašnieki noteikumu prasības ignorē vai arī izturas pret tiem nevērīgi.
Nepieļaut dzīvnieku uzbrukšanas iespējamību cilvēkiem.
Lauku viensētās drīkst suni ārpus telpām turēt nepiesietu, ja saimnieks nodrošina, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ja suns viensētā veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanos teritorijā norāda ar zīmi „Suns!”. Atļauts viensētā dzīvojošu suni vest pastaigā bez pavadas ārpus dzīvnieka īpašniekam piederošās teritorijas. Tomēr sunim jābūt saimnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā tas spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Pilsētās un ciemos, turot suni ārpus telpām, dzīvnieka īpašniekam šī teritorija pilnīgi jānorobežo no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Pie norobežotās teritorijas ieejas vārtiem ir jāierīko zvans vai cita ierīce, kas ļauj sazināties ar teritorijas īpašnieku. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suņus pastaigās jāved pavadā. Ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Pastaigas ar suni. Dodoties ar suni pastaigā ārpus teritorijas, kas nepieder dzīvnieka īpašniekam, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai iemauktiņiem. Atļauts sabiedriskās vietās īslaicīgi atstāt suni vienu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par vienu metru, un ja dzīvnieks netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību. Obligātu uzpurņa lietošanu ar sarkanu atšķirības lenti normatīvie akti paredz tikai bīstamiem suņiem (MK noteikumu Nr. 428 „Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”). Uzpurnim jābūt ar slēgtu purna daļu, kas nepieļauj iespēju iekost cilvēkam vai dzīvniekam. Ja suns nav atzīts par bīstamu, uzpurņa lietošana ir dzīvnieka īpašnieka brīva izvēle.
Suns telpās. Turot suni telpās, tā saimniekam jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā, vienmēr jābūt brīvi pieejamam svaigam ūdenim. Suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, jānodrošina vismaz 30 minūšu ilga pastaiga ne retāk kā divas reizes diennaktī.
Suņa piesiešana. Suni pastāvīgi turot piesietu, dzīvniekam jānodrošina pilnvērtīga ēdināšana ne retāk kā reizi dienā, jābūt vienmēr brīvi pieejamam svaigam ūdenim, vismaz reizi diennaktī pastaigu minimums pusstundas garumā. Dzīvnieka īpašniekam sunim jāsagādā mītne, kurā dzīvnieks var patverties nelabvēlīgos laika apstākļos. Mītnei garumā, augstumā un platumā jāpārsniedz suņa izmēri ne mazāk kā par 30 centimetriem, tajā jābūt pakaišiem vai citam siltam grīdas segumam, saimniekam tajā jānodrošina tīrība. Turot suni pastāvīgi piesietu ārpus telpām, tam jābūt vismaz divus centimetrus platai ādas kaklasiksnai vai citam ķermenim piegulošam aksesuāram, kurš sunim nerada ievainojumus, turklāt nedrīkst pieļaut, ka suns no tās varētu patvarīgi atbrīvoties. Pavadai vai ķēdei jābūt vismaz trīs metrus garai. MK noteikumi paredz, ka ķēdes vai pavadas savienojumam ar kaklasiksnu izmanto rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples. Jāņem vērā, ka suni turēt piesietu drīkst tikai pēc 10 mēnešu vecuma sasniegšanas.
Atbildība. 2020. gada 1. jūlijā spēkā stājas jauns Administratīvās atbildības likums saskaņā ar kuru tiks skatītas administratīvo pārkāpumu lietas. Par administratīvajiem pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā paredzēts naudas sods: par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem fiziskai personai līdz 1750,- eiro. Ja dzīvnieka turēšanas noteikumu pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums citam dzīvniekam vai cilvēkam var tikt piemērots naudas sods no 70,- eiro līdz 1875,- eiro.
Klaiņojoši suņi. Krāslavas novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA „Labiekārtošana D” par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, sterilizāciju, vakcināciju un turpmāko turēšanu dzīvnieku patversmē, saskaņā ar kuru pēc pašvaldības pieteikuma pakalpojuma sniedzējs var veikt klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu saskaņā ar tāmi.
Par suņa atstātajiem ekskrementiem atbildīgs saimnieks
Ministra kabineta noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 52.3 punkts paredz, ka mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas dzīvnieka ekskrementus. Noteikumu prasību izpildi Krāslavas novada teritorijā kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori un Krāslavas novada pašvaldības policijas darbinieki.
Ja Jums ir informācija par suņu turēšanas noteikumu neievērošanu, lūdzam vērsties Krāslavas novada pašvaldības policijā vai Valsts policijā. Par klaiņojošiem dzīvniekiem, kuru piederība nav zināma, lūdzam vērsties Krāslavas novada pašvaldības policijā ( t. 65622907).
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |