Jura Rogas foto
Pievienots: 18.06.2020
17. jūnijā aprit 80 gadi kopš Latvijas militārās okupācijas 1940. gada 17. jūnijā. Jau 16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS valdība iesniedza Latvijai notu, pieprasot līdz vēlākais plkst. 23.00 piekrist nekavējoties izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā PSRS karaspēka papilddaļas. Atbildes neiesūtīšana tiktu uztverta kā atteikums, kam sekotu PSRS „darbība”. Turklāt naktī no 14. uz 15. jūniju padomju robežsargi un čekisti bija uzbrukuši Latvijas robežsargu posteņiem un mītnes vietām Masļenkos un Šmaiļos. Tad krita trīs Latvijas robežsargi: 25 gadus vecais Kārlis Beizaks, 26 gadus vecais Pēteris Cimoška un 27 gadus vecais Jānis Macītis, kā arī sardzes priekšnieka Frīdriha Puriņa sieva Hermīna un viņas 14 gadus vecais dēls Voldemārs. Šmaiļu sardzē čekisti sagūstīja gan robežsargus, gan civiliedzīvotājus, ieskaitot mazus bērnus, - kopumā 37 personas, kas tika aizvestas uz cietumu Ostrovā (PSRS).
Viens no Masļenku robežincidentā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem bija mūsu novadnieks Pēteris Cimoška no Krāslavas pagasta Aišpuru sādžas, dzimis 1914. gada 27. janvārī. No 1936. gada 13. oktobra līdz 1937. gada 30. septembrim un no 1939. gada 12. septembra līdz 1939. gada 14. novembrim dienēja Latvijas Armijas štāba bataljona 2. rotā Rīgā. Dienesta pakāpe – dižkareivis, militārā izglītība – ložmetējnieks, bija 1. klases šāvējs ar kaujas šauteni. 1939. gada 12. septembrī viņu iesauca Latvijas Armijas rezervē un ieskaitīja 3. Jelgavas kājnieku pulka ložmetējnieku rotā.
Pēteris Cimoška bija mākslinieciski apdāvināts jauneklis. Dienesta laikā Rīgā piedalījās operas uzvedumu masu skatos. Atvaļināts no dienesta, nevarēja iejusties dzimtās sādžas sadzīvē, tāpēc iestājās Robežapsardzības dienestā. Robežsargu svinīgo solījumu parakstīja 1940. gada 8. maijā. Gāja bojā 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Apglabāts Abrenes (tagad - Pitalovas) pilsētas katoļu kapos.
2020. gada 15. jūnijā Baltinavā notika 1940. gada 15. jūnija Masļenku traģēdijas atceres pasākums. Tajā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā uzrunā uzsvēra, ka Masļenku robežsargu cīņai bija milzīga, vēsturiski simboliska un arī konstitucionāla nozīme.
„Šajā vietā ar ticību Latvijai un pārliecību par savu taisnību tika likti pamati mūsu valstiskuma nepārtrauktības doktrīnai un prasībai pēc vēsturiskā taisnīguma un valstiskās neatkarības atjaunošanas”, teica prezidents Egils Levits.
Mūžīgā piemiņa cīnītājiem par Latvijas valsts neatkarību!
Baiba Mileika, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 |
10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |