Uzsākts vērienīgs ES projekts Krāslavas pils staļļu attīstībai

Pievienots: 04.12.2017

Novērtējot sešu Latgales pašvaldību, tai skaitā Krāslavas novada domes, darbu kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības jomā, to kopprojekts „Rīteiropas vērtības” ir atbalstīts ar nosacījumiem Eiropas reģionālās attīstības fonda apakšprogrammas SAM 5.5.1 „Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” pirmajā atlases kārtā.

Saskaņā ar projekta koncepciju (vadošais partneris - Daugavpils pilsētas dome, projekta kopējais budžets – 5,88 milj. EUR) tiek veidots kopējs tūrisma piedāvājums vienota tūrisma galamērķa veidā ar savstarpēji papildinošu objektu loku, kas pārstāv Latgali visaptverošā veselumā – no 11. gadsimta Ludzas pilsdrupām un vācbaltu Borhu dzimtas rezidences Preiļos, Krāslavas Plāteru dzimtas muižas un Aglonas bazilikas baroka spožuma līdz vecticībnieku sādžām Daugavpils novadā, tehnikas muzejam un industriāla dizaina prezentēšanai Daugavpils cietoksnī.

Krāslavas pils kompleksā jau daudzus gadus tiek īstenoti ES fondu un valsts programmu projekti, pašvaldības finansēti darbi, mērķtiecīgi attīstot un popularizējot Krāslavas pils kompleksu. Viens no veiksmīgākajiem projektiem bija Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts „BELLA CUISINE”, kura ietvaros 2014. gadā tika pilnībā atjaunota Krāslavas pils pārvaldnieka māja un tajā izveidots Latgales kulinārā mantojuma centrs. Interese par kulināro mantojumu un arī par iespējām to degustēt un iesaistīties interaktīvi ir izrādījusies tik liela, ka pārvaldnieka mājā ir kļuvis jau par šauru un lielākām grupām ir plānots piedāvāt iespējas iepazīt, nodegustēt, gatavot Latgales ēdienus arī Krāslavas pils staļļos (Amatu mājā), izmantojot kā papildus vērtību arī Krāslavas daudznacionālās vides daudzveidīgo piedāvājumu gan amatniecībā, gan kulinārā mantojuma jomā.

Projektam virzītā ēka, kas ir viena no grāfu Plāteru muižas saimniecības ēkām, visticamāk, celta 1820-jos gados kā vienstāvīga, 42 m gara mūra ēka. Sākotnēji tai bijuši divi vai trīs vienstāvīgi, ap pagalmu kārtoti korpusi. Austrumu korpusā bija ierīkots stallis, bet ziemeļu un rietumu korpusā – šķūņi.

Lai šogad varētu sākt būvdarbus, Krāslavas novada pašvaldībai jau 2016. gadā ir izstrādāts Amatu mājas būvprojekts; ciešā sadarbībā ar Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju un mākslinieku Raimondu Vinduli izstrādāta ekspozīcija „Pi vīna golda”, kas veltīta Krāslavai raksturīgā piecu dažādu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām. 2017. gada maijā apstiprināta Krāslavas pils kompleksa Darbības stratēģija tūrisma kontekstā 2017.-2021. gadam.

2017. gada septembrī ir veikts atklāts konkurss, kura rezultātā noslēgts līgums ar personu apvienību „PMK un BBA” par kopējo līgumcenu EUR 651952,29 bez PVN. Projekta attiecināmais budžets Krāslavai – 500 000 EUR, pārējā summa, kā arī papildus izmaksas uzraudzībai un ekspozīciju izveidei tiek plānotas pašvaldības 2018. gada budžetā.

 Būvdarbi uzsākti 2017. gada novembrī un tos plānots pabeigt līdz 2018. gada jūnijam. Lielākie plānotie darbi: jumta nomaiņa visai ēkai, fasādes renovācija, komunikāciju pieslēgumi, iekšdarbi ēkas daļā uz pils pagalma pusi, teritorijas labiekārtošana. Projekta rezultātā tiek plānota ekspozīcijas „Pi vīna golda” izveide un Krāslavas gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istabas ierīkošana, telpas Latgales kulinārā mantojuma ēdienu demonstrējumiem un degustācijai. Atsevišķās telpās tiks izvietoti Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja fondi.

 Patīkami, ka šī gada oktobrī Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmā ir apstiprināts arī Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra iniciētais projekts „BELLA CULTURE”, kura ietvaros tiks turpināti iekšējie atjaunošanas darbi amatniecības centra ierīkošanai ar četrām darbnīcām ēkas daļā gar Pils ielu. Līdz ar to tuvākajos gados tiks pilnībā sakārtota vēl viena no Krāslavas pils kompleksa ēkām.

Uzziņai - projektu Nr. 5.5.1.0/17/I/007 “Rīteiropas vērtības” līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.

 Ināra Dzalbe,
Attīstības nodaļas vadītāja
Gintas Ažukas foto