Krāslavas slimnīcai – 150. Ārstniecības pirmsākumi Krāslavā

Pievienots: 16.02.2021

2021. gads ir Krāslavas slimnīcas jubilejas gads – aprit 150 gadi, kopš Krāslavā atvērta pirmā slimnīca. Taču veselības aprūpes pirmsākumi Latgalē ir meklējami jau krietni agrāk, ar to saprotot patversmes tipa dziedniecības iestādes klosteru vai baznīcu uzraudzībā. 18. gadsimtā jau sāka veidoties plašāka medicīnas sistēma, slimnīcas mūsdienu izpratnē radās 19. gadsimtā.

Krāslavas slimnīcas 150. gadadienas ietvaros tiek uzsākts vairāku rakstu cikls, kas iepazīstinās lasītājus ar veselības aprūpes attīstību Krāslavā no 18. gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Plašākas ziņas par ārstniecības iestādēm Krāslavā attiecas uz 18. gadsimta beigām. Pirmā slimnīca Krāslavā, tostarp arī visā Latgalē, pastāvēja no 1789. līdz 1864. gadam. Tā vairs nebija patversme jeb nabagmāja, bet gan iezīmēja pāreju uz nosacītu dziedniecības stacionāru mūsdienu izpratnē.

Grāfiene Augusta Broel Plātere no Oginsku dzimtas 1789. gada 26. maijā novēlēja krietnus līdzekļus - 100 tūkstošus zlotu žēlsirdīgo māsu klosterim slimnieku, kropļu un ubagu aprūpei.  Jau tajā pašā gadā sāka celt mūra ēkas, kurās atrastos vīriešu un sieviešu palātas, žēlsirdīgo māsu istabas un citas nepieciešamās telpas. Jau tā paša gada 4. septembrī no Varšavas šeit ieradās un savu darbību uzsāka Vincenta de Paula apvienības žēlsirdīgās māsas, sauktas par lazaristēm, reizēm arī par vincentīnēm.  Vincenta de Paula kustības žēlsirdības darbu šeit, Krāslavā, sāka Juzefa Krasnodembska, Marja Skurevičuvna un Rozālija Kubešovska. Laika gaitā žēlsirdīgo māsu skaits pieauga. Sākotnēji šajā slimnīcā tika uzņemti 60 pacienti. Slimnīcu apmeklēja arī vietējā priekšniecība un daži slaveni cilvēki, kuri, novērojot kārtību un šai iestādei atbilstošo iekārtojumu, kā arī nabagiem sniegto atbalstu, neskopojās ar dāvanām. Uz Krāslavu devās ārstēties arī cilvēki no plašas apkaimes, tajā skaitā arī no Baltkrievijas un Lietuvas.

Lai gan slimnīca atradās klostera pārziņā, ārstnieciskais darbs tajā bija visai augstā līmenī. Tajā strādāja kvalificēts ārsts ar universitātē iegūtu medicīnas doktora grādu. Pirmais ārsts, kurš strādāja Krāslavas klostera slimnīcā, bija Esajs Jakobs Franks, dzimis Berlīnē un 1793. gadā Viļņas Universitāte aizstāvējis medicīnas doktora disertāciju. E. J. Franks bija arī grāfa Plātera ģimenes ārsts. 1807. gadā Franks kļuva par Viļņas medicīnas biedrības locekli, bet mūža novakarē, pēc 1836. gada, dzīvoja savā muižiņā Bukmuižā (pašlaik Ezernieki). No 1813. gada šajā slimnīcā strādāja Ernsts Eihlers, kurš medicīnas doktora disertāciju bija aizstāvējis Tērbatas Universitātē.

Slimnīca darbojās līdz 1864. gada 9. oktobrim, kad tika slēgts klosteris, jo māsas bija ārstējušas un slēpušas poļu nemierniekus. Pēdējās 7 žēlsirdīgās māsas pakāpeniski tika nosūtītas uz Viļņu un Varšavu. Savukārt ēku nodeva Krievijas armijas lietu pārvaldei. 1865. gadā tur ierīkoja Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu. 1893. gadā ēka kļuva par pareizticīgo baznīcas īpašumu.

Žēlsirdīgās māsas Krāslavā nostrādāja 75 gadus. Par viņām un viņu veikumu atgādina plāksne Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā uz pirmā pīlāra labajā pusē. Krāslavas pilsētas katoļu kapu vecajā sektorā ir žēlsirdīgo māsu atdusas vieta ar čuguna krustu, un uz akmens pamata ir izcirsti vairāki riņķi, kurus varētu salīdzināt ar rožukroni.

Gan tieši nesaistīta ar civiliedzīvotāju ārstniecību, ievērojamākā Latgales medicīnas iestāde bija Daugavpils kara hospitālis. Daugavpils hospitālim bija filiāle – kara lazarete Krāslavā ar 40 gultas vietām, kas atradās koka mājā netālu no miesta. Par tās atrašanos Krāslavā liecina nelielas upītes Lazaretnaja, kura tek pāri Augusta ielai, nosaukums. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Krāslavas kara hospitālī tajā laikā strādāja ārsti Aleksandrs Benediktovs un Nikolajs Šepskis.

 1849. gada 25. augustā pēc Vitebskas guberņas kareivju-arāju apgabala ārsta Ivana Golinska testamenta Krāslavas pareizticīgo kapos tika uzcelta Ioanna Zlatousta kapliča. Pats ārsts I. Golinskis arī apglabāts pareizticīgo kapos.

Būtiskāks pavērsiens Latgales slimnīcu darbībā notika pēc 1868. gada, kad tika ieviesta lauku ārstniecības sistēma. Daugavpils apriņķī tika izveidotas desmit lauku slimnīcas, ko apbraukājot uzraudzīja divi ārsti - Antons Fedorovičs un Leonards Neimanis, bet uz vietas katrā slimnīcā pastāvīgi strādāja feldšeris. Antons Fedorovičs  dzimis 1833. gada 6. decembrī Vitebskā, no 1854. līdz 1859. gadam studēja farmāciju un medicīnu Tērbatas Universitātē. No 1860. gada kādu laiku strādāja par ārstu Krāslavā, no 1879. līdz 1890. gadam bija 100. Ostrovas kājnieku pulka jaunākais ārsts Krāslavas un Daugavpilī un no 1894. līdz 1904. gadam – brīvi praktizējošs ārsts Krāslavā. 1882. gadā Antons Fedorovičs bija Daugavpils Medicīnas biedrības līdzdibinātājs.

1871. gadā Krāslavā tika izveidota slimnīca ar 10 gultas vietām. Šis gads arī tiek uzskatīts par pirmās Krāslavas slimnīcas dibināšanas gadu. Gadu vēlāk līdzīgu iestādi izveidoja Dagdā, to vadīja feldšeris Ādams Jermoļenko. Nelieli feldšeru punkti pastāvēja Asūnē, Izvaltā, Maļinovā, Skaistā, taču to darbība drīz vien apsīka.

Uzraugot slimnīcas, 1892. gadā atklāti arī vairāki trūkumi Krāslavas slimnīcā – tā atrodas priežu meža vidū, operāciju zāle neesot pietiekami gaiša, bet infekciju palāta iekārtota blakus virtuvei.

20. gs. sākumā Krāslavas slimnīcu vadīja ārsts Ernsts Reinsons, dzimis 1847. gada 30. janvārī Jaunsubatē aptiekāra ģimenē. 1876. gadā pabeidza Tērbatas Universitāti. 100. Ostrovas kājnieku pulka jaunākais ārsts Krāslavā no 1879. gada līdz 1784. gadam, no 1884. gada ārsts Krāslavā, bet no 1888. līdz 1917. gadam Daugavpils apriņķa 1. lauku iecirkņa ārsts Krāslavā un Krāslavas slimnīcas vadītājs. Miris 1924. gada 7. augustā Krāslavā.

 Turpinājums sekos             

Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste

 Foto:
Krāslavas slimnīca 1930-tie gadi
Priestera Vincenta de Paula apvienības žēlsirdīgo māsu atdusas vieta Krāslavas katoļu kapsētā
Plāksne žēlsirdīgo māsu piemiņai Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcā