piektdiena, 1. novembris, 2024Vārda diena: Ikars
crest1 crest2

Ziņas

  • 06.02.2020

    Mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā cilvēkiem piemirstas regulāri rūpēties par savu veselību. Diemžēl nereti rūpes par veselību nereti sākas vien tad, kad tās mums paliek arvien mazāk un mazāk. Taču veselība nepieciešama katram cilvēkam, lai viņš justos laimīgs, apmierināts ar dzīvi, izveidotu stipru ģimeni, audzinātu bērnus utt. Lai tas viss un vēl daudz kas cits būtu, jāievēro veselīgs dzīvesveids. Šai tēmai veltīts pasākums nesen notika Robežnieku bibliotēkā. Pārrunāt veselības jautājumus ieradās vairāki mūsu iedzīvotāji, kas pārstāv dažādas profesijas. Nolēmām, ka galvenais diskusijas akcents būs par veselīgu uzturu, konkrēti bija vēlme dalīties pieredzē par visiem labi pazīstamo un bezmaz katra laucinieka mazdārziņā pieejamo burkānu. Kas īsti ir šis oranžais dārzenis, cik labs, kāds...

  • 04.02.2020

    Indras vārda dienas svinēšana ir salīdzinoši jauna tradīcija Indras pagastā, kas palēnām laiž labas saknes un iesakņojas arvien dziļāk. Šoreiz svētku pasākums tika organizēts dienu pirms tā ieraksta kalendārā, jo 1. februāris iekrita brīvdienā. Ik gadu šie svētki Indrā sākās atšķirīgi no iepriekšējiem, šogad Indras pamatskolas 5.-9. klašu skolēni bija sagatavojuši prezentācijas, kas stāstīja par Indras vēsturi, Indras dabu, Indru ciparos un skaitļos, Indru tūristiem. Piemēram, no prezentācijas varēja uzzināt, ka 1937. gadā Piedrujas pagasts tika reorganizēts - no tā tika atdalīts Indras pagasts. Šajā laikā Indras pagastā dzīvoja 6793 cilvēki. Indras pagastā ir arī aizsargājamā dabas teritorija „NATURA 2000” - dabas liegums „Starinas mežs” (Ostrovas mežs), kura platība ir 165 ha. Droši...

  • 03.02.2020

    Šī gada 31. janvārī plkst. 17.00 Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs aicināja uz grāmatas „Nu sakneitis lozda zīd: Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē” atvēršanas svētkiem Amatu mājā, Pils ielā 10, Krāslavā.  Kaut latgaliešu valodai jau kopš 18. gadsimta vidus ir sava literārā rakstu tradīcija, ikdienas saziņā Latgalē dominē izloksnes. Kā specifiska parādība vietējo ļaužu valoda dzīvo mutvārdu daiļradē. Tautas kultūras vērtību saglabāšana un nodošana tālāk ir svarīgs faktors latgaliskās mentalitātes un reģionālās identitātes stiprināšanai, valodas dzīvotspējas nodrošināšanai. Nozīmīgs ir skolotājas un novadpētnieces Annas Vagales latgaliešu folkloras, etnogrāfisko materiālu un vietvārdu vākums Krāslavas pusē, precīzāk, Kombuļu, Aulejas un...

  • 30.01.2020

    28. janvāra vakarā Krāslavas novada Centrālā bibliotēka rīkoja pateicības pasākumu lasītājiem - grāmatu dāvinātājiem. Draudzīgā aicinājuma dienā iestādes kolektīvs sirsnīgi pateicās tiem Krāslavas iedzīvotājiem, kas bibliotēkai ir dāvinājuši labas un vērtīgas grāmatas. Katru dāvinātāju nosauca vārdā un uzvārdā (saraksts šeit). Uzrunājot ziedotājus, novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas uzsvēra, ka katrs cilvēks no bērnības ir zinātkārs. Viņam nepietiek ar to, ko viņš redz un dzird, viņam vajag arī vairāk zināt. Tāda iespēja ir, lasot kādu labu grāmatu. To darot, cilvēks domā, spriež, mācās dzīvot, viņa gars top brīvāks, un īsā laika sprīdī cilvēks spēj pārdzīvot veselas paaudzes dzīvi un pat vairāk. 1935. gada 28. janvārī tā laika Ministru prezidents Kārlis Ulmanis...

  • 28.01.2020

    2020. gada 25. janvārī Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, notika XXV Latvijas Mūzikas skolu pūšaminstrumentu izpildītāju konkurss, kurā piedalījās Krāslavas Mūzikas skolas 6. klarnetes spēles audzēknis Jānis Vorslovs. Jānis saņēma sertifikātu par dalību konkursā. Pedagogs Jānis Greckis un koncertmeistare Alla Kuzmiča saņēma apliecinājumu. Pateicamies audzēknim un pedagogiem par ieguldīto darbu!

  • 28.01.2020

    Latvijas Poļu Savienība Ziemassvētku dziesmu festivālu tradicionāli organizē janvāra sākumā, kad Kristus dzimšanas svētkus nosvinējuši visi ticīgie. Krāslavā jau četrpadsmito reizi tikās Latvijas poļi. Svētā Ludvika baznīcā, pateicoties draudzes prāvesta Eduarda Voroņecka viesmīlībai, varēja dzirdēt daudz poļu Ziemassvētku dziesmu - „Starp nakts klusumu”, „Kad piedzimst Kristus”, „Viņi nāk uz Betlēmi”. Festivālā piedalījās 14 radošie dziesmu kolektīvi. Tie bija Latvijas Poļu Savienības vokālie ansambļi no Ludzas, Krāslavas („Strumieņ”), Rīgas („Polonēze”), Jēkabpils („Rodacy”), Jelgavas („Stokrotki”), Rēzeknes („Jutrzenka”), Daugavpils („Promieņ”), Krāslavas baznīcas draudzes koris, draudzes jauniešu koris, sakrālās dziesmas koris „Gloria”, Krāslavas Kultūras nama sieviešu vokālais...

  • 23.01.2020

    22. janvārī Krāslavas Kultūras namā tika atklāta mākslinieka Valērija Dičkovska gleznu izstāde. Mākslinieks dzimis 1950. gadā, mācījies Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam beidzis Valsts Mākslas akadēmijas vakara nodaļu. Tagad Valērijs Dičkovskis darbojas dizaina jomā, viņš projektē un izgatavo mēbeles. Mākslinieks ne reizi vien ir bijis Krāslavā, piedalījies mākslas plenērā “Krāslavas palete”. Starp izstādes gleznām ir arī darbi, kas attēlo Krāslavu. Radot savus darbus, viņš iedvesmojas no jūgendstila un minimālisma. Kā atzīmē pats mākslinieks, talantiem mākslā nav galvenā loma, vissvarīgākais ir darbs, vēlme kaut ko darīt un apņēmība. Izstāde apskatāma līdz 8. martam. Elvīras Škutānes foto Fotogalerija

  • 23.01.2020

    Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā šonedēļ svinīgi atklāta Sofijas Šabuņevičas gleznu izstāde „Laiks mosties”, kas pulcināja kopā vietējos mākslas cienītājus un pazinējus, tālākus ciemiņus. Jaunā māksliniece Sofija Šabuņeviča ar gleznošanu aizraujas kopš agras bērnības. Interese par mākslu pārauga vēlmē iegūt zināšanas, un jauniete iestājās Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, kuru absolvēja 2016. gadā. Šobrīd viņa strādā kā ilustratore un ikdienā pasniedz gleznošanu savā studijā visiem, kas vēlas to mācīties. Visvairāk mākslinieci piesaista reālisms, it īpaši – portreti. Bet viņa ir radījusi arī abstraktu gleznu sēriju, kas māksliniecei ļauj plašāk izpausties. Sofija ir radījusi telpu dekorācijas un grafiti uz sienām, zīmējusi krāsojamās grāmatas bērniem un cer, ka dzīve viņai piedāvās...

  • 15.01.2020

    Ķīniešu horoskopā ir 12 astroloģisko dzīvnieku zīmes, kas tika ieviestas pirms vairāk nekā 2500 gadu. Pirmais dzīvnieks ķīniešu horoskopā ir Žurka. Sena leģenda par Žurku vēsta, ka Buda aicinājis pie sevis dažādus dzīvniekus, lai katram no tiem dotu vietu zodiakā. Vērsis pie Budas devās pāri upei, bet Žurka palūdza atļauju un uzrausās viņam uz muguras. Kad abi bija galā, Žurka noslīdēja no Vērša un piesteidzās pie Budas pirmā. Ko varam sagaidīt? Kas raksturo Žurku? Pirmkārt, jau tieksme labumus vilkt savā aliņā. Otrkārt - kupla saime. Treškārt - piesardzība un nekādas liekas greznības. Ko no tā varam secināt par jauno 2020. gadu? Dzīves grūtības un šķēršļus palīdzēs pārvarēt pacietība, savaldība, izlēmība un iekšējs miers. Žurka noteikti nevienu neatstāj vienaldzīgu. Citam šis dzīvnieks...

Jauna aptauja

Februāris - 2025
P O T C P S S
  01 02
03 04 05 06 07 08 09
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde