Varavīksnes vidusskola pavisam citā noskaņā

Pievienots: 15.11.2018

Neparasta fotoizstāde tika atklāta Krāslavas Varavīksnes vidusskolā - skolotāju portreti stilizētos tautas tērpos. Izstādes nosaukums – „Pavisam citā noskaņā”.

Ideja parādīt pedagogus jaunā ampluā pieder Anželai Semjonovai, un to uzreiz atbalstīja arī citi skolotāji. Taču realizēt šo ieceri izdevās tikai pēc diviem gadiem.

Ne visi skolotāji uzdrošinājās iesaistīties šādā „avantūrā”, taču radošā grupa, kas organizēja fotosesijas, nezaudē cerības uz projekta turpinājumu.

Irēna Gončarova: „Tautas tērps notušē vecumu, padara cilvēkus slaidākus un smuidrākus, taču pierunāt pedagogus nofotografēties tādā tērpā nebija vienkārši. Mēs, skolotāji, varam brīvi stāvēt klases priekšā, bet prezentēt sevi, izejot ārpus skolas, jau ir sarežģītāk. Tomēr mēs ceram, ka līdz 4. maijam izstādei būs turpinājums, un fotosesijā piedalīsies pārējie skolotāji, kā arī tehniskais personāls un ēdnīcas darbinieki. Jo tas ir vēl viens paņēmiens, kā pārvarēt kompleksus.”

Tautas tērpus savāca, kā saka, „diedziņu pie diedziņa, salmiņu pie salmiņa”. Skolā strādā dažādu tautību skolotāji, un daudzi izvēlējās tērpa elementus atbilstoši savām etniskajām saknēm.

„Piemēram, Jeva Bojarčuka ir ukrainiete, un viņa izvēlējās ukraiņu tautas tērpu, daži fotografējās krievu tautas tērpā,” pastāstīja Irēna Gončarova. „Jevgēnija Sergejenko, kas līdztekus vizuālās mākslas stundām gatavo bērnus pirmajai Svētajai komūnijai, uzvilka tērpu, kurā piedalās procesijās. Turklāt šajā tērpā ir detaļas, kas ir viņas roku darbs.”

Andrejs Jakubovskis, kas arī piedalījās fotosesijā, ievēroja, ka skolotāji un skolēni ir ļoti pieraduši cits pie cita un dažreiz pat nepamana kādas nelielas pārmaiņas. Bet, kad skolotāji uzvilka tautas tērpus, viss iemirdzējās jaunās krāsās – visi pārvērtās, kļuva skaistāki, neparastāki, oriģinālāki.

Andreja vārdus apliecināja sākumklašu audzēkņu reakcija. No rīta viņi ieraudzīja portretus, kas ir izstādīti skolas foajē, un ilgi pētīja fotogrāfijas, pirms atpazina dažus skolotājus.

„Interesanti bija vērot jaunāko klašu skolēnus, kas ieraudzīja skolotājus neparastā veidolā,” turpināja Irēna Gončarova. „Kad skolotāja noņēma brilles, uzlika aubi vai vainadziņu, izrādījās, ka viņu vairs nevar iepazīt. Mēs dzirdējām tādu frāzi: „Ak vai, mūsu skolotāja ir tik skaista!”.

Fotoizstādes sagatavošanas darbi turpinājās veselu mēnesi.

Skolotāja un fotogrāfe Alīna Lukša uzsvēra, ka vissarežģītāk bija saskaņot brīvo laiku, pielāgot to stundu sarakstam: „Mēs „ķērām” pēdējās saulainās rudens dienas. Fotografēt varējām tikai pa dienu, jo viens no koncepcijas kritērijiem bija dabiskais apgaismojums. Modeļiem nebija grūtību ar pozēšanu, jo mēs visi jau sen esam pazīstami.”

Skolas direktore Ludmila Senčenkova arī piedalījās šajā neparastajā projektā. Pēc viņas domām, skolotājiem piemīt aktierprasmes, tāpēc iespēja nospēlēt citu lomu bija patīkama un interesanta.

Ludmila Senčenkova: „Bērni ieraudzīja, ka skolotājs ir ne tikai pedagogs, kas māca viņus katru dienu. Tas ir cilvēks ar savu iekšējo pasauli, savām interesēm, saviem uzskatiem.”

Fotoizstāde nav vienīgais pasākums skolā pirms valsts svētkiem un mācību iestādes jubilejas. Gatavojoties Latvijas simtgades svētkiem, Varavīksnes vidusskolā tika akcentēti nevis skaļie lozungi un sausā simbolika, bet gan tas, kas ir tuvs katram skolēnam.

Ludmila Senčenkova: „Visas inovācijas, ko ieviesa mūsu jaunie skolotāji un Irēna Gončarova, piešķir svētkiem jaunu elpu. Svētki zaudē savu īpašo noskaņu, kad visi „staigā uz pirkstgaliem” - himna, karogs, oficiozs. Ir svarīgi ieraudzīt svētkos sevi, savu dzīvi, nevis tikai kaut kādu abstraktu vēstures lappusi. Mēs parādām bērniem, ka svētkus var atzīmēt ar prieku. Mēs svinam Latvijas simtgadi bez pompozuma un patētiskas spriedzes, skolā valsts svētku priekšvakarā valda ļoti omulīga un pozitīva noskaņa.

Piemēram, vienu dienu skolēni labprāt fotografējās ar koka dekoriem ar uzrakstiem „Mēs mīlam Latviju!”, „Mēs mīlam savu skolu!”, „Mēs apskaujam Latviju!”. Citā dienā bērni atzīmēja Latvijas kartē ne tikai galvaspilsētu, bet arī vietas, kur dzīvo viņu radinieki. Tā ir Latvija, kas bērniem ir labi pazīstama, ko bērni mīl, kas visus vieno.

Par godu svētkiem skolēni tiks apbalvoti ar diplomiem. Taču tajos nebūs standarta frāžu (piemēram, par godu valsts simtgadei), skolotāji sagatavoja tekstus, kas ir saistīti ar konkrēta bērna sasniegumiem. Mēs pateicamies ikvienam bērnam par to, ko viņš izdarīja un ko sasniedza.

Tāds ir mūsu jauno skolotāju stils – ieraudzīt neparasto parastajā.”

Elvīra Škutāne, autores foto

Fotoizstāde „Pavisam citā noskaņā”