Latvijas politiski represēto konference

Pievienots: 06.02.2019

   2. februārī Rīgā notika Latvijas politiski represēto 30. jubilejas konference. Mūsu novadu pārstāvēja 5 Krāslavas politiski represēto nodaļas biedri. Uz konferenci kopā bija pieteikušies 288 delegāti. Ieradās 237. Konferences sākumā visus sveica Rīgas 6. vsk. pūtēju orķestris. Ar ziņojumu uzstājās LPRA priekšsēdētājs I.Kaļķis, kurš pastāstīja, ka pirmā represēto apvienība valstī tika dibināta 1989. gada 14. oktobrī Rīgā. Pašlaik Latvijā ir 55 nodaļas. Kopā ir 12428 biedri. Tai skaitā 11407, kuri cietuši no komunistiskā režīma, 1021 – no fašistiskā. 2018. gadā aizsaulē devušies 779 represētie. 90. gadu sākumā Krāslavas rajonā tika reģistrēti 637 politiski represētie. Pašlaik Krāslavas novadā ir 48 represētie.

Konferencē uzstājās ielūgtie viesi. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura ir iecelta par Kokneses fonda priekšsēdētāju, kas koordinē Likteņdārza celtniecību. S.Kalniete arī ir represētā. Dzimusi Tomskas apgabala Toguras ciemā, kur viņas vecākus izsūtīja padomju okupācijas vara. Viņa uzsvēra, ka starp represētajiem vienmēr jūtas ļoti saviļņota. Gaida to brīdi, kad arī Briselē varēs ar klusuma brīdi pieminēt komunistiskā režīma upurus. Ir izrēķināts, ja mēs gribētu ar klusuma brīdi  godināt katru komunistiskā režīma upuri, tad kājās vajadzētu stāvēt 186 gadus. Uzsvēra - ir priecīga, ka viņas grāmata „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” ir izdota elektroniski spāņu valodā un to varēs lasīt spāniski runājošie visā pasaulē. Savā runā R.Bergmanis uzsvēra, ka represēto ģimenes tika salauztas par to, ka mīlēja un novērtēja Latviju. Raivis Dzintars novēlēja, lai šis gadsimts Latvijai būtu bez tik sūriem un grūtiem pārbaudījumiem.

Uzstājās arī vairāki represētie, kuri atcerējās tā laika traģiskos notikumus. Par LPRA priekšsēdētāju atkārtoti uz 2 gadiem tika ievēlēts Ivars Kaļķis. Starpbrīdī raisījās sarunas, atmiņas par badu, nāvi un cerību...  Tāpēc Likteņdārzā ir akmens, kurā iekalti S.Kalnietes vārdi „Māt, tu man dzīvību dāvāji divas reizes. Kad piedzimu un kad Sibīrijā neļāvi nomirt badā.”

 Andīna Japiņa, Krāslavas politiski represēto nodaļas priekšsēdētāja