Sieviešu kluba „IDEJA” desmitgade

Pievienots: 11.03.2020

Īsi pirms Starptautiskās sieviešu dienas Piedrujas pagasta Saietu nama aktu zālē Sieviešu klubs „IDEJA” nosvinēja 10 gadu jubileju. Svētku pasākumu bagātināja rokdarbnieču radošo darbu liela jubilejas izstāde, jaunu grāmatu un citu materiālu izstāde „Idejas priekam un dvēselei”.

Pasākuma svinīgo daļu atklāja Saietu nama vadītāja Zita Lukša, turpinājumā par sieviešu kluba „Ideja” dibināšanas vēsturi stāstīja Piedrujas pagasta bibliotēkas vadītāja Jelena Račicka, kura dibināja šo klubu, no viņas stafeti pārņēma Ņina Vasiļjeva.

Sieviešu kluba „IDEJA” radošais ceļš sākās 2010. gada janvārī, desmit gadu laikā klubā ir darbojušies vairāk nekā divi desmiti cilvēku. Kluba dalībnieku sastāvs laika gaitā mainījās, uz šo brīdi pastāvīgi klubā darbojas tā vadītāja Ņina Vasiļjeva, rokdarbnieces Jeļena Račicka, Regīna Žmeido, Marija Kazakeviča, Gaļina Borovaja un Jelena Timofejeva.

Kluba vēsture sākās ar domu ieinteresēt bibliotēkas lasītājus ne tikai lasīt grāmatas, bet pievērsties arī rokdarbiem. Piedāvājumam atsaukušās sievietes apvienojās vienai idejai, klubs sākumā saucās „Bītīte”. Pirmās nodarbības vadīja pensionētā mājturības skolotāja Regīna Žmeido. Pirmie darbi tika darināti no papīra origami tehnikā – tie bija gulbji, no kuriem daži vēl saglabājušies un tika izstādīti jubilejas izstādē.

Jau februārī klubam pievienojās iniciatīvas bagātā Ņina Vasiļjeva, kura drīz kļuva par rokdarbnieču iedvesmotāju, ideju ģeneratoru un kolektīva vadītāju visus 10 gadus.

Savu tagadējo nosaukumu sieviešu klubs „IDEJA” ieguva 2013. gadā, kad tika nolemts oficiāli reģistrēties par biedrību. Nosaukums nav nejaušs, tas ir likumsakarīgs. Kluba telpās bieži skanēja vārds „ideja”: „Oi, oi, man ir ideja!”, „Vai, skatieties, kāda interesanta ideja!”, „Man šodien ir ideja – taisām šo!” utt. Ja jau ideja, tad, lūk, gatavs nosaukums! Kluba nosaukums organiski iemieso sevī ideju meklējumus, apmaiņu ar idejām un ideju realizēšanu dzīvē. Tas nozīmē neskaitāmi daudz tapušu dažādu skaistu rokdarbu, kuru apskatījuši un atzinīgi novērtējuši gan vietējie, gan sveši.

Visupirms tās bija izstādes - ļoti daudz, bet precīzas statistikas par tām nav, jo sievietes nebija plānojušas, kas klubs tik ilgi pastāvēs un arvien būs rokdarbnieču apmeklēts. Jubilejas izstāde dod tikai nelielu ieskatu gan paveiktajā, gan dalībnieču apgūtajās un pielietotajās neskaitāmajās rokdarbu tehnikās. Visi citi rokdarbi, kas izstādē nav, ir aizceļojuši uz lauku ciematiem, pilsētām un pat ārpus Latvijas robežām.

„Sākums bija dažnedažādu figūriņu darināšana no locītas papīra loksnes, kas ir sena japāņu māksla – origami,” atceras Ņina Vasiļjeva. „Pēc tam aizrāvāmies ar pērlītēm, sākumā tapa rotaslietas - krelles, kaklarotas, rokassprādzes. Pēc tam aizrāvāmies ar pērlīšu ziediem, šai tehnikai bija veltītas veselas izstādes! Daudzus gadus krājām pērļošanas pieredzi. Ļoti populāra mums bija izšūšana krustdūrienā, pēc tam pievērsāmies gobelēnu izšūšanai un pat mēģinājām izšūšanu ar lentēm, kas ir neticami skaista rokdarbu tehnika. Aizrāvāmies ar adīšanu. Ar adatām parasti ada visas un plaši, bet tamborēšana… Bija sievietes, kas sacīja, ka to nemūžam un nekad neiemācīsies, bet galu galā viss izdevās. Vēl izmēģinājām tapošanu jeb adīšanu uz grābekļa, adīšanu ar pirkstiem, kas patīk gan lieliem, gan maziem. Tagad gribam apgūt adīšanas tehniku uz dakšas. 10 gados tapa ļoti daudz dekoratīvu darbu – sākot ar dekupāžu un beidzot ar tādiem, kuros savienojas dažādas tehnikas, kā arī suvenīru izgatavošanu - ļoti plašs spektrs.

Katrai meistarei ir savas intereses - viena dod priekšroku konkrētai tehnikai, bet cita ir nemitīgā meklējumā. Mums iepatikās jauna tehnika - pīšana no vecām avīzēm, kas satītas caurulītēs.”

Interesanti, ka klubam „IDEJA” bija tādas izstādes, kurās savus darbus apskatei izvietoja uz viena galda rokdarbnieces trīs paaudzēs – vecmamma, mamma un meita. Šis fakts kolektīvu spēcina, un iedvesmo, jo, ja mūsu bērni pieņem un saudzē agrāko paaudžu iedibinātās tradīcijas, apgūst senās iemaņas, tad mūsu tautas dzīvos!

Starp citu, arī daži vīrieši darbojās rokdarbnieču kolektīvā un spēja radīt interesantus un skaistus darbus, kas bija apskatāmi vairākās izstādēs.

Kluba rīkotās izstādes pamatā ir par kādu konkrētu tematisku, konkrētu priekšmetu. Piemēram, spilvenu izstāde, kas darināti dažādās tehnikās, pērlīšu apkaklīšu izstāde un citas. Atzīmējot dažādus kalendāros svētkus, tapa Ziemassvētku eglīšu izstāde, Ziemassvētku vainagu izstāde, vairākas ziedu izstādes par tēmu „Mana dārza dziesma”.

Sievietes ne tikai nodarbojās ar rokdarbiem, bet arī fotografēja, un tika rīkotas fotoizstādes, piemēram, mājdzīvnieku fotogrāfiju izstāde un ļoti interesanta ziedu fotogrāfiju izstāde.

Sieviešu klubs „IDEJA” piedalījās labdarības akcijās, savus rokdarbus - spēļmantas, cimdus un zeķītes - dāvinot bērnu sociālās rehabilitācijas centram, cerot, ka tā sasildīja grūtdieņu dvēseles.

Klubs „IDEJA” ir arī vairāku gadatirgu dalībnieks. Rokdarbnieces arī dalījās savā pieredzē Indrā un Robežniekos, kā arī uzņēma domubiedrus no Bērziņiem. Indrā piedrujietes interesējās par aušanu, diemžēl pagaidām savas aušanas stelles nav, bet varbūt nākotnē izdosies kaut kādas iegādāties un pievērsties arī aušanai.

10 gados klubā dzimušas vairākas tradīcijas, piemēram, kolēģu sveikšana dzimšanas dienā. Iedibināta 8. marta svētku tradīcija, kurā sievietes apmainās pašu sagatavotām dāvanām. Tām vienmēr tiek atvēlēti labākie, kvalitatīvākie darbi, un rodas pārsteigums, jo dāvanas izlozē.

Klubs „IDEJA” lepojas ar neklātienes dalībniecēm, kuras dzīvo vai dzīvoja ārzemēs un regulāri atvēlēja savus darbus izstādēm. Kā atzīmēja kluba vadītāja: „Milzīgs prieks, ka mūsu bērni slavina mūs ārzemēs un neaizmirst dzimtenē!”

Ņina Vasiļjeva: „Jā, desmit gados kolektīvs ir mainījies - kāds ieinteresējās un atnāca, kāds dažādu apstākļu dēļ nevarēja vairs turpināt būt kopā un aizgāja, bet vienalga tās visas ir mūsu meistares, kuras prieks satikt, ar kurām gribas parunāties, apmainīties idejām, priecāties par viņu panākumiem. Ar skumjām saku, ka mūsu pulkā vairs nav  Genādijas Kurilovičas, kurai piemita milzīga darba mīlestība un vilkme pēc jaunā izzināšanas. Viņu mēs atceramies, darbus glabājam…”

Pasākuma noslēgumā esošie un bijušie kluba dalībnieki saņēma pateicības un nelielas dāvaniņas. Viņus uzrunāja un svētkos apsveica Piedrujas pārvaldes vadītāja Svetlana Kozlovska. Pēc tam visi devās skatīties svētku koncertu, kurā dziedāja Piedrujas „Zabava”, dejoja Robežnieku „Alisa” un rādīja uzvedumu Robežnieku „Iskrinka”.

Juris Roga,
autora foto

Fotogalerija