Latviešu valoda šodien un nākotnē

Pievienots: 22.10.2021

Kādā no latviešu valodas stundām Krāslavas ģimnāzijas 12.b klases latviešu valodas skolotāja Aija Jakovele nāca klajā ar intriģējošu piedāvājumu -  organizēt konferenci par tēmu ,,Latviešu valoda šodien un nākotnē”.  Konferences ideja  – skolēni iejūtas dažādās lomās (skolotājs, politiķis, žurnālists, tulkotājs, valodnieks, mazākumtautību pārstāvis u.c.), veido prezentāciju, kurā meklē atbildes uz konkrētiem jautājumiem un sniedz savu redzējumu nevis kā skolēns, bet gan kā attiecīgās lomas pārstāvis. Ideja iepatikās!

Notika vairākas nedēļas ilgs sagatavošanās process, kā rezultātā oktobra sākumā skolēni bija gatavi prezentēt savu veikumu.

Uzdevumu augstumos bija gan konferences vadītājs Igors Stikuts, kurš konferenci iesāka ar iedvesmojošiem vārdiem par valodu, par tās ilgo ceļu līdz valsts valodai, gan arī Margarita Zaharova, kurai bija uzticēta konferences organizatoriskā puse (iekārtot telpu, nodrošināt tehnisko aprīkojumu, kā arī palīdzēt prezentētājiem tehniskajos jautājumos).

Pēc iedvesmojošajiem vadītāja ievadvārdiem tika dots vārds konferences dalībniekiem. Pirmā tika aicināta politiķe Anastasija Šahirova, kura centās norādīt uz trūkumiem likumdošanā saistībā ar valsts valodas lietojumu ikdienā sabiedrībā. Tālāk stafeti pārņēma tulkotāja Ineta Serbijenkova, kura uzsvēra, ka tulkotājam perfekti jāpārvalda vairākas valodas un nepārtraukti jāpilnveido gan dzimtās valodas, gan tulkotās valodas prasmes, jo jebkura dzīvā valoda attīstās, iet kopsolī ar laiku. Konferenci turpināja skolotāja Nika Bičkova, kura gaismā cēla ļoti aktuālu problēmu tieši Krāslavas ģimnāzijas skolēniem  - ikdienas saziņā plaši lietotā krievu valoda. Savukārt mazākumtautību pārstāve Nataļja Ostrovska apliecināja, ka valodas apgūšana ir tikai un vienīgi pašu rokās, jo no valsts puses ir pietiekami daudz iespēju, kā apgūt valodu, ir tikai jāgrib to darīt. Žurnālists Armands Valentīns Vigulis pievērsa uzmanību tam, ka arī informācijas apmaiņas jomā publiskajā telpā lielākā problēma ir nevēlamu aizguvumu ienākšana mūsu valodā caur informācijas līdzekļiem.

Visi konferences dalībnieki runāja par pozitīvām un negatīvām tendencēm, kas ir svarīgas latviešu valodas attīstībai šodien un nākotnē. Būtiskākās problēmas: angļu un krievu valodas ietekme uz latviešu valodu, skolēnu nevēlēšanās lietot latviešu valodu, latvieši, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, aizmirst dzimto valodu.

Lai arī Krāslavas novadā cilvēku, kuri runā latviešu valodā, ir salīdzinoši maz, cerams, ka jaunieši nākotnē spēs to saglabāt tīru un skaidru, jo katra valoda ir vērtība neatkarīgi no runātāju skaita un ekonomiskās vērtības.

Jānis Vaišļa, Krāslavas ģimnāzijas 12.b klases skolēns
Aija Jakovele, Krāslavas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Jāņa Vaišļas foto