Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 27.06.2023
Eiropas Savienības programmas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” Sadarbības un mācību aktivitātes (TCA) ietvaros divas skolotājas no Latvijas piedalījās no 13. jūnija līdz 16. jūnijam seminārā Puatjē (Poitiers) Francijā par tēmu „Kvalitatīva izglītība un labklājība skolā”. Pasākumā piedalījās partneri no 18 Eiropas valstīm. Darbinieku labsajūta un plašākais jēdziens „labbūtība” (well-being) kopš pandēmijas ieviestajām pārmaiņām mūsu darba ikdienā ir kļuvis par vienu no galvenajiem izaicinājumiem. Arī mums, iestāžu vadītājiem, skolotājiem, ikdienas darbā jāpievērš uzmanība pozitīvām emocijām darba vidē. It īpaši uzmanības pievēršana kaut vai nelielām, bet pozitīvām lietām. Attiecībā uz skolotājiem pateicības izrādīšana kolēģiem. Darba uzdevumu īstenošanā iesaistīt visus skolā strādājošos, deleģējot cilvēku prasmēm atbilstošus uzdevumus. Attiecību veidošana, pozitīvs mikroklimats klasē un kolektīvā.
Ko ieguvām?
Guvām pārskatu par Francijas izglītības sistēmu, kas visā Francijā ir vienāda. Francijā izglītība ir obligāta no 6 gadu vecuma, tomēr lielākā daļa bērnu skolas gaitas uzsāk jau 3 vai pat 2 gadu vecumā bērnudārzā (école maternelle). Francijā bērnudārzi pilnībā iekļaujas vispārējā izglītības sistēmā. Mācību gads sadalīts 5 periodos. Kopumā Francijā mācību un brīvdienu ritms ir daudz sabalansētāks nekā Latvijā, jo ik pēc 6 nedēļu mācību darba ir 15 dienu brīvlaiks. Vasaras brīvdienas ir 2 mēnešus garas. Neierasts šķiet stundu garums, kas Francijā ir 60 minūtes, savukārt pusdienlaiks divas stundas. Centrs IH2EF (Futuroscope-Chasseneuil), kurā mēs mācījāmies, ir izglītības centrs visā Francijā, kas nodarbojas ar skolu personāla profesionālo pilnveidi (inspektori, skolu direktori, skolotāji, skolas medmāsas, atbalsta personāls un tml.) Tas nozīmē, ka iepriekš minētie cilvēki dodas uz šo vienīgo izglītošanas centru Francijā. Ērta dienesta viesnīca 200 metru attālumā no milzīgā un modernā izglītības centra. Izglītības jomā iesaistītie cilvēki izglītojas no Francijas izglītības budžeta, savukārt skolas tiek uzturētas no pašvaldību budžeta. Seminārā uzstājās Francijas izglītības ministrijas pārstāvji, kas uzsvēra veselīgu skolu t.sk. veselību veicinošu skolu un skolu, kuras rūpējas par labbūtību lomu bērnu attīstībā. Vesels skolēns – labāki skolēna mācību rezultāti, kvalitatīvāka izglītība. Skola un izglītība ir pamats panākumiem un piepildījumam dzīvē. Labbūtība ir svarīgs līdzeklis, kā mazināt priekšlaicīgu skolas pamešanu un uzlabot bērnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Skolās tiek īstenoti dažādi veselību veicinošie mācību projekti: sporta dienas, pārgājieni, klases saliedēšanas pasākumi. Visā Francijā ir noteikts, ka katru mācību dienu 30 minūtes skolēnam ir jāvelta fiziskām aktivitātēm (spēles svaigā gaisā, fizminūtes). Puatjē apgabalā ir ieviests Elpošanas projekts (Faced Breezing) (tas nozīmē, ka gan skolotāji, gan skolēni ir apmācīti elpot īpašus vingrinājumus, un to dara vismaz 3 reizes dienā). Apmeklējām „Groupe scolairy Marcel Ribbe” skolu, lai pārliecinātos, kā labbūtība strādā praksē. Skola ir vienstāvu ēka ar vairākiem korpusiem, skolā mācās ap 200 skolēniem. Klases ir plašas. Sienas noformētas ar skolēnu radītiem darbiņiem. Skolēni starpbrīdi pavada skolas pagalmā. Skolā liels uzsvars tiek likts uz obligātajiem mācību priekšmetiem, kas aizņem lielāko daļu no skolēna laika, ārpusskolas aktivitātes nav tik plaši izplatītas, kā citās valstīs. Skolotāji lielu vērību pievērš mācību procesa individualizācijai, diferenciācijai un skolēnu pašvadītai mācīšanai. Katras valsts pārstāvji dalījās ar savu esošo pieredzi, kā labbūtība tiek veicināta viņu iestādē.
Turpinājumā nedaudz no manas stāstītās pieredzes
Skolas vērtību sistēmu mijiedarbībā veido visi skolai piederīgie – skolēni, skolotāji, administrācija, tehniskais personāls un vecāki, un skolas vērtības ir ieraugāmas konkrētās darbībās, kas pauž to, kā ikviens šajā skolā jūtas. Kā sākas mācību stundas, kas notiek starpbrīžos, skolotāju sapulcēs, svētkos. Cik dažādu attieksmi, darot savu darbu, var paust garderobiste, apkopēja, policists, virtuves darbinieks, un cik dažādi saskarsmē ar šiem cilvēkiem, citiem pieaugušajiem un vienaudžiem var būt paši skolēni! Garderobiste virsdrēbes var izsniegt ar smaidu sejā vai arī uzrūcot, policists savu darbu var veikt laipni vai nīgri. Ikviens skolā pauž, kā šajā vietā jūtas. Iedomājieties – apkopēja mazgā grīdu. Vienā gadījumā skolēni nevērīgi skrien pāri tikko uzkoptajai grīdai, vai, kad mazgā grīdu, bērni piesardzīgi iet pa maliņu un atvainojas. Kāpēc? To nosaka ilgstoši veidojušās attiecības. Cik atšķirīgi, gan draudīgi, gan draudzīgi pamudinoši, var būt uzraksti pie sienas skolotāju istabā, un cik dažādi, uzsverot negatīvo vai pozitīvo, var būt ieraksti e-klasē! Visu cilvēku labbūtībā ir svarīga piederības izjūta. Vecāki un skolotāji ir tie, kuri palīdz skolēniem veidot piederības izjūtu skolai. Arī mēs savā skolā mācību gada laikā ar skolēniem novērtējam, kas mums skolā patīk, par ko esam pateicīgi, apzināmies to, kas skolā nav tik labs un ko vajadzētu uzlabot, kā arī cenšamies rast konkrētus risinājumus, kā labo un ne tik labo padarīt labāku, lai ikviens uz skolu nāktu ar prieku. Lūk, citēšu dažu skolēnu atbildes:
„Šis mācību gads bija interesants, jautrs, dažādiem notikumiem un izaicinājumiem piesātināts, jauks, iespaidiem pilns, sarežģīts, aktīvs, neaizmirstams, mierīgs. Gadu raksturo trīs atslēgas vārdi – tikšanās, komunikācija, darbs.”
„Mīļākais pasākums skolā – Ziemassvētku vakars, Vidusskolēnu forums, Jauniešu iniciatīvu projekts „Tūrisma taka „Krāslavas leģendas””, nakšņošana skolā, šovs „Atkārto”, diskotēkas, skolas pasākumi.”
Kā pietrūks no skolas ikdienas, dodoties vasaras brīvdienās? „Komunikācijas ar klasesbiedriem, draugiem, skolas gaisotnes, skolas pasākumu, garšīgu pusdienu, draudzīga kolektīva, skolas joku. ”
Kādu padomu dotu skolēniem, kas nākamajā mācību gadā mācīsies šajā klasē? „Būt ļoti centīgam. Čakli strādāt un klausīt skolotājus. Neuztraukties, viss būs kārtībā. Uzreiz uzsākt mācīties, lai nebūtu grūti gada beigās. Atpūsties, jo tas ir vienīgais gads, kad nav eksāmenu. Tā saka 10. klase. Būt draudzīgiem. Izbaudīt skolas gaisotni. Pievērst uzmanību saviem hobijiem. Vairāk mācīties. Veiksmi!”
Ja būtu iespēja vēlreiz mācīties 2022./2023. m.g., ko darītu citādāk? „Vairāk nodarbotos ar matemātiku. Uzmanīgāk klausītos matemātikas stundās. Neko nedarītu citādāk. Neuztrauktos. Neko nemainītu. Nekrātu parādus. Viss bija labi, neko nemainītu. Labāk mācītos gada sākumā. Lai būtu vairāk ekskursiju. Mazāk laika veltītu atpūtai, draugiem, jautrībai, vairāk – mācībām un sevis realizācijai.”
Apskates objekti
Mazs skrējiens no vienas stacijas līdz otrai, vēlreiz palūkojot Parīzes skaistākās vietas (Monmantra, Luksemburgas parks, ar leģendāru slavu apvītais kabarē „Mulenrūža”). Brauciens ar ērtajiem franču vilcieniem, franču ēdienu izgaršošana un skaistās franču valodas izbaudīšana. Puatjē vēsturisku celtņu pilsētas: baznīcas, baptistērijas un ēkas no romiešu laikiem apskate. Te atrodas viena no vecākajām Francijas universitātēm. Pilsētas nomalē atrodas „Futuroskope” - tematiskais izklaides parks, kas pārsvarā saistīts ar kinoindustriju, straujās zinātnes attīstības atklājumiem. Vasaras karstajās dienās var atveldzēties ūdens parka atrakcijās. Patiešām pārsteidza atrakciju dažādība. Dažas neaizmirstamas izbaudīju arī es: ceļojums caur 4 kontinentiem, ceļojums mistiskajā pasaulē un, protams, nakts šovu, kad visas celtnes, franču mūzikai skanot, pārvēršas mirgojošās gaismas spēlēs.
Noslēdzies 2022./2023. mācību gads. Visu zināšanas būs izmērītas un kļūs par daļu no skolu statistikas. Bet tas, kas netiks atspoguļots atzīmju tabulās un, iespējams, paslīdēs garām, ir mūsu bērnu un jaunieši emocionālais stāvoklis un labbūtība šeit un tagad, cena, ko viņi maksā, lai atbilstu izglītības standartiem un sabiedrības gaidām. Pamanīt katra bērna problēmas un risināt daudz ātrāk un efektīvāk: sākot ar bērnudārza vecuma un skolas pirmajiem gadiem, ieviest dažādus skrīninga instrumentus, kas ļautu novērtēt bērna attīstību un sekot būtiskāko prasmju attīstībai. Pašlaik Latvija ir sākusi domāt par līdzīgu risinājumu ieviešanu. Skola palīdz saprast, vai bērns šobrīd spēj pilnvērtīgi iesaistīties mācību procesā, vai viņam nepieciešams neliels papildus atbalsts, vai arī bērnam šobrīd visa ir par daudz un ir svarīga papildus uzmanība.
Semināra dienās pilnveidojām savas zināšanas par „Erasmus +” programmas prioritātēm un prasībām projekta iesniegšanai.
Par atgriezeniskās saites sniegšanu ikvienam skolēnam.
Tikām iepazīstināti ar būtiskiem jauniešu labbūtības rādītājiem un to salīdzinājumu ar ES vidējiem rādītājiem. Tā kā izglītības kvalitāte un skolas vide kopumā būtiski ietekmē jauniešu iespējas tālākajā dzīvē, šie dati liecina par nepieciešamību pēc būtiskiem pilnveidojumiem kā izglītības saturā un skolotāju darbā, tā arī skolas vides pozitīvos pilnveidojumos, tai skaitā vecāku lielāku iesaisti un līdzdalību. Un semināra noslēgumā bieži viens otram mēs teicām: elpo dziļāk! Joks vai patiesība, jāizmēģina! Labbūtībai ir ļoti liela nozīme, jo cilvēks, kurš jūtas labi, attiecīgi arī strādā labāk. Skolotājiem, proti, dažādi uzdevumi un pienākumi vienlaikus klājas cits citam pāri, jo viņš vistiešākā veidā ir pakļauts izdegšanas riskam. Lai izdodas veicināt labbūtību, skaidri novilkt robežas, baudīt gardu un skaistu ēdienu, staigāt, vērot skaistus dabas skatus, priecāties par fizisko pasauli. Uz labāku jauno mācību gadu, tāpat kā uz labākām skolēnu atzīmēm, varam cerēt. Kādu atzīmi varēsim sev ielikt pēc gada, ir atkarīgs tikai no mums pašiem.
Programma finansēta no programmas „Erasmus+” līdzekļiem.
Marija Micķeviča,
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore
Autores un Dominique Quere foto
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 | 22 |
23 |
24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |