Jura Rogas foto
Šūšanas fabrikai Krāslavā – 50
Pievienots: 21.12.2021
Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” Krāslavas filiāles Nr. 5 pārmantotāja SIA „NEMO” turpina aizsāktās šūšanas ražošanas tradīcijas un veiksmīgi darbojas arī šobrīd. Veiksmes atslēga slēpjas nevis nejaušā paļāvībā, bet gan neatlaidīgā darbā un prasmē neapstāties grūtību priekšā. Uzņēmība, atbildība un neizsīkstošā enerģija ir īpašības, kas piemīt šūšanas uzņēmuma „NEMO” vadītājai Ingai Zemdegai-Grāpei. Tieši tas ir nepieciešams veiksmīgam uzņēmējam, lai pieņemtu jaunus izaicinājumus un turpinātu uzņēmuma attīstību. Šobrīd SIA „NEMO” savā nozarē ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā. Savās pārdomās par uzņēmuma SIA „NEMO” darbību šodien dalās valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.
- Kurā gadā jūs pārņēmāt šūšanas uzņēmuma „NEMO” vadību?
- Ar 2014. gada 1. novembri. Tikko apritēja 7 gadi. Laiks aiztecējis nemanot. Šie man personīgi ir bijuši ļoti intensīvi gadi. Biju pārliecināta, ka zinu, kas sagaida. Iepriekš man bijusi ļoti plaša pieredze, toreiz domāju, ka mani pārsteigt ir grūti. Bet viss izrādījās pavisam citādāk. Es pat teiktu, ka galvenais pārsteigums – cik ļoti var atšķirties spēles noteikumi dažādās nozarēs. Svarīgi, lai esi spējīgs strauji mācīties un pielāgoties. Iepriekšējā pieredze citās nozarēs palīdz redzēt lietas no cita skatu leņķa un pielietot labāko, kas ir apgūts iepriekš.
- Jūsuprāt, kāpēc tieši šāds nosaukums – „NEMO”?
- Drošu ziņu nav. Dzirdēju, ka ir kāda saistība ar to vadītāju vārdiem, kas 1995. gadā veica privatizāciju. Taču es pilnībā arī saprotu saiti ar mītisko Ž. Verna romāna varoni kapteini Nemo – dižciltīgs, apveltīts ar ārkārtīgi asu prātu, tāds, kurš apzināti izvēlējies savu ceļu. Manā jaunības laikā tas bija ļoti spēcīgs tēls. Bet jebkurā gadījumā, sasaiste ar ūdeņiem, ar Daugavu, manuprāt, ir spēcīga. Nosaukums ir arīdzan skanīgs un starptautiski viegli izrunājams, tātad veiksmīgs!
Pašlaik uzņēmumā strādā 140 darbinieki, no tiem 20 - Gulbenes filiālē. Mums būtu gribējies, lai esam divas reizes vairāk, jo pasūtījumu ir vairāk, nekā varam paņemt. Daudzi darbinieki aiziet pensijā, bet par maz jauniešu nāk klāt. Piedalāmies visās NVA programmās, sadarbojamies ar tehnikumu un Rīgas un Rēzeknes augstskolām, esam aktīvi, tomēr atdeve ir nepietiekama.
- Kāda veida sortiments šobrīd tiek ražots?
- Joprojām liela daļa ir klasiskie kostīmi un mēteļi - jau 50 gadu garumā. Taču būtiska daļa ir arī moderni aktīvās atpūtas funkcionāli apģērbi gan starptautiski atzītiem zīmoliem, gan Latvijas armijai, gan slimnīcām. Šī sadaļa ir strauji augoša, ar lielu potenciālu. Mums ir arī trešā sadaļa, kuru pakāpeniski attīstām – mājas tekstils. Visu laiku izmēģinām ko jaunu, tādejādi esam gatavi dažādiem pagriezieniem. Piemēram, Covid-19 krīze skāra daudzus uzņēmumus Lietuvā, kas specializējās uz klasisku apģērbu ražošanu, taču mēs bijām spējīgi pielāgoties, tāpēc sākām šūt aktīvās atpūtas apģērbu, maskas un medicīnas halātus. Es ticu, ka elastībā ir mūsu spēks un stabilitāte. Tādējādi mēs esam neatkarīgi no klientiem. Ja kāds klients pārtrauc sadarbību, piemēram, pārceļot pasūtījumus uz Rumāniju vai Bulgāriju, kur ražot ir lētāk, mums ātri ir ko likt vietā.
- Kāds ir uzņēmuma produkcijas izgatavošanas process?
- Mēs atšķiramies ar to, ka spējam piedāvāt pilnu pakalpojuma spektru – no skices līdz gatavai produkcijai klienta noliktavā – vai arī kādu no tās daļu – konstruēšanu, materiālu sagādi, piegriešanu, izšūšanu vai apdruku, šūšanu, gludināšanu, iepakošanu un loģistiku.
- No kurām valstīm tiek piegādātas izejvielas?
- No visas pasaules! Nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka Krāslavu esam iezīmējuši kā svarīgu piegādes centru starptautisko kurjeru kartē. Pārsvarā gan viss ir no Eiropas, un tomēr bez Ķīnas un Turcijas piegādātājiem dažbrīd neiztikt.
- Cik daudz tiek saražots vidēji mēnesī, gadā?
- Tā kā šujam gan blūzes, gan mēteļus, tad tos sasummēt ir grūti. Izsakot naudā, mūsu gada apgrozījums ir 1,6 miljoni eiro. Esam nominēti arī 2016. gada eksporta balvai, jo savā nozarē esam viens no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā.
- Vai tiek ražots arī Latvijas tirgum?
Nē. Latvijas pircējs ir pieradis pie daudz zemākām cenām, kas, ražojot ar Latvijas algām un nodokļiem, nav sasniedzamas. Ir Latvijā, protams, arī „premium” segments, bet tas ir tik mazs, ka mūsu lielajai rūpnīcai tur nav ko darīt. Mūsu šuvējām izdevīgi ir lielie pasūtījumi, bet neviens Latvijas zīmols vai veikals to nevar pārdot. Mūsu preci var nopirkt arī Latvijā – piemēram, „Stockmann” universālveikalā, bet to rotās kāds cits, rietumos atpazīstams zīmola vārds. Dažkārt to var atpazīt pēc „Made in Latvia” birkas, tomēr pārsvarā klienti vēlas „Made in Europe” birkas, kas, protams, ir arī kvalitātes apzīmējums.
- Cik lielu daļu aizņem eksports?
- Es principiāli uzskatu, ka eksports ir Latvijas labklājības atslēga. Mēs varam iekšējā tirgū celt algas, cik gribam, iekšējais tirgus to nekavējoties izlīdzinās ar cenu celšanu, tāpēc algas kāpums ir ilūzija. Pašiem, protams, vajadzētu bāzēties uz Latvijā ražoto, lai mazāk būtu jāeksportē, tas ir primāri. Tomēr, ja papildus iekšējam patēriņam spējam pārdot savu produkciju citās valstīs un šo iegūto naudu atgriezt Latvijā, tā jau ir liela vērtība. Tieši par šo eksportēto vērtību ceļas Latvijas labklājība. Mēs eksportējam faktiski visu - turpat 99% no saražotā. Pat, ja pārdodam klientam Latvijā, tad šis klients ir starptautiska uzņēmuma atzars, pa kuru viss nonāk Rietumeiropā. Mūsu galvenais tirgus ir Skandināvija, kas ir fiziski tuvāks un piemērots mūsu izmēram, kā arī mentāli mums vieglāk sastrādāties. Tomēr pašlaik lielākās cerības saistām ar Vāciju, kas ir Eiropas lielākais tirgus. Tas ir cits mērogs. Mums ir arī ļoti mīļi „bespoke” - varētu teikt super augstākās klases klienti Anglijā, kas par mazākām partijām maksā dubultcenu, un mums ir klienti arī otrpus okeānam, kas par dabīgā Dupioni zīda (ārkārtīgi rets un biezs ekstra klases Itālijas zīds) apdrukātām spilvendrānām ir gatavi maksāt, manuprāt, pasakainu summu.
- Kā varētu raksturot uzņēmuma darbaspēka sadalījumu pēc dzimuma?
- Tā ir iegājies no PSRS laikiem, ka vieglajā rūpniecībā pārsvarā strādā sievietes. Ir valstis, kuru rūpnīcās ir tikai vīrieši, tas mūsu sabiedrībai šķiet dīvaini. No vadības viedokļa sieviešu kolektīvs nenoliedzami ir izaicinājums, tas ir impulsīvāks, emocionālāks, garlaicīgi nav.
- Vai ir pieejami arī kvalifikācijas paaugstināšanas kursi?
- Protams! Daudz nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka Latvijā šuvējas profesionāli netiek gatavotas vismaz 10 gadus, ja neskaita speciālās programmas Alsviķos un ieslodzījuma vietās. Var mācīties par stila un apģērba izgatavošanas speciālistu vai drēbnieku, bet šīs apmācību programmas vairāk virzītas uz individuālo pakalpojumu sniedzēju šūšanas salonos, ne uz industriālo ražošanu. Nekas cits neatliek - jāapmāca pašiem. Joprojām uzņemam interesentus, kuri vēlas pārkvalificēties un apgūt šo aktuālo profesiju, lai nodrošinātu sevi ar stabiliem ienākumiem ilgtermiņā.
- Jāsaka, ka patiešām vērtīgs ir NVA piedāvātais atbalsts programmā „Apmācība pie darba devēja” – māceklim tiek nodrošināts darbmācītājs, tiek garantēta fiksēta alga, un uzņēmumam tiek kompensēti zaudējumi, kamēr māceklis vēl tikai audzē prasmes. Aicinām pievienoties un apgūt vienmēr pieprasīto profesiju.
- Kā vērtējat pašreizējo sadarbību ar pašvaldību?
Man ir iespēja salīdzināt, jo ir bijusi saskarsme arī ar citām pašvaldībām. Mums ar Krāslavas pašvaldību sadarboties ir viegli gan tīri cilvēciski, gan varbūt arī tāpēc, ka Krāslavā mēs esam lielākais darba devējs. Pašvaldība piedāvā idejas. Tā mēs, piemēram, bijām uzaicināti biznesa vizītē Baltkrievijā. Pašvaldība ir bijusi atvērta arī mūsu iniciatīvai - piedāvāt jaunajam speciālistam stipendiju studijām Rīgas Tehniskajā universitātē. Tagad manas cerības saistās ar dzīvokļu jautājumu risināšanu. Bet svarīgākā ir tā sajūta, ka pašvaldība uzklausīs un iespēju robežās palīdzēs. Mēs esam labi partneri, jo mums ir vienots mērķis – uzlabot iedzīvotāju labklājību – un Krāslavā to saprot.
- Kādas jaunākās tehnoloģijas uzņēmums ir iegādājies pēdējos gados?
- Nav tāda gada, kad mēs nebūtu iegādājušies jaunas tehnoloģijas. Pagājušajā mēnesī tikām pie šuvju līmēšanas iekārtas. Mums ir arī tādas specifiskas iekārtas kā ultrasoniskās šujmašīnas. Domāju, tādas ir vienīgās Latvijā. Šķiet, ka arī kabatu šūšanas automāts Latvijā mums ir vienīgajiem. Mums ir arī automātiskā piegriešanas iekārta, tāda vēl ir tikai Jēkabpilī un Rīgā. Gadā vidēji iekārtās tiek ieguldīts 30 tūkstoši eiro, attiecīgi pēdējo 7 gadu laikā investīcijas iekārtās stabili pārsniedz 200 000 eiro. Bet vēl jau arī ir citas investīcijas, kā pilnīga pāreja uz LED apgaismojumu, apkures sistēmas pārbūve, datori un ļoti dārgas specializētas datorprogrammas, autoparks, dažādi remontdarbi. Kaut vai ielikt vienu logu maksā tūkstošus.
- Kādas ir lielākās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmums?
Mums ir divas problēmas. Pirmā, kas satrauc visus Latvijas ražotājus, bet otrā ir tieši tekstilnozares problēma. Latvijā ir akūts darbaspēka trūkums. Ne tikai skaita ziņā, bet arī izglītības ziņā. Visas pārējās problēmas paliek tikai fonā, kad saproti, ka Latvijā nav, kas strādā. Piemēram, Portugālē, kas nav ļoti bagāta valsts, tomēr šūšanā ir jauni, labi apmācīti un enerģiski cilvēki. Gan Anglijā, gan Vācijā šūšanas nozarē un arī citās industrijās strādā liela sabiedrības daļa. Atslēga ir izglītības sistēmā. Mūsu izglītības sistēma, pretēji deklarētajam, jauniešus nesagatavo dzīvei, sistēma ir atrauta no realitātes. Kaut notiek apspriedes un pētījumi, un tiek vilkti ķeksīši, patiesībā ir ļoti reti izņēmumi, kad skola ir veikusi savu misiju. Arī pieaugušo izglītība pašlaik vēl ir tikai projektos, ja neskaita dažus vērtīgus kursus. Latvijā ražošanas kontingents ir jau gados. Ja tā turpināsies, pēc 10 gadiem, ar dažiem izņēmumiem, būsim palikuši tikai tirgotāji, lauksaimnieki un valsts sektors. Tas nav ilgtspējīgs ekonomikas modelis. Otrā problēma ir Ķīnas ietekme uz nozari, sākot ar 2008. gadu. Tekstilnozare būtu pilnībā citāda, ja Eiropas zīmoli, pircēju spiediena uz zemāku cenu rezultātā, nebūtu pārcēluši pasūtījumus uz Ķīnu un vēlāk visu Āziju, tagad arī Āfriku. Lai arī kādi mums nebūtu stereotipi, Ķīna ar savām valstiskām investīcijām ir spējusi attīstīt tādu rūpniecību, kas ir ne tikai kvalitatīva, bet arī ārkārtīgi efektīva. Nav vairs runa par zemām algām, Ķīnas rūpnīcas strādnieka alga nav neko zemāka par mūsējo, bet dienā viens strādnieks saražo kādas 3 reizes vairāk nekā Latvijas šuvēja. Portugāļi un itāļi, kuru ražošanas procesu esmu vērojusi klātienē, spēj strādāt aptuveni 2 reizes ātrāk nekā latvieši, līdz ar to vēl piesaistot darbaspēku, bet Latvijā šī attīstības spirāle ir lejupejoša. Mēs, „Nemo”, liekam lielu uzsvaru uz ražību, tāpēc arī tiek pirktas arvien jaunas iekārtas. Automatizācija ir neizbēgama. Vidēji gadā paaugstinām ražību par 6%. Šogad izskatās, ka būs rekordu gads – būs vēl lielāks ražības pieaugums, un attiecīgi arī algas aug daudz straujāk.
- Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi uzņēmuma darbību?
- Jā ir, turklāt būtiski. Periods ir bijis vētrains. Kopumā neesam zaudējuši apgrozījumu, ja neskaita turbulenci pāris mēnešus. Labā ziņa ir, ka globālo piegāžu problēmu dēļ klienti daudz aktīvāk meklē iespējas ražot Eiropā. Man nav dienas, kad nebūtu kāds jauns klienta pieprasījums. Atliek tik izvēlēties. Līdz ar to esam izvēlējušies tādus turpmākos sadarbības partnerus, kas būs daudz stabilāki un ienesīgāki nekā iepriekš, tāpēc esam ļoti optimistiski. Taču grūtības sagādā cīņa ar iespējamo saslimšanu. Neskatoties uz visiem izpildītajiem pasākumiem, saslimšanas dēļ februāra beigās nācās apstādināt rūpnīcu uz 2 nedēļām. Tagad esam iegādājušies CO2 mērītājus un sekojam gaisa kvalitātei. Izdarām vēl daudzas pārbīdes, lai pēc iespējas mazāk cilvēki atrastos vienā telpā. Bet svarīgākais, ko esam panākuši – no 3. novembra uzņēmumā nav klātienē strādājošu cilvēku bez Covid-19 sertifikāta vai tādu, kuri nebūtu uzsākuši vakcinācijas kursu. Ir ļoti reti izņēmumi, kuriem vakcinācija veselības dēļ bija jāatliek uz pāris nedēļām, bet kopumā uz 15. decembri būsim pilnībā gatavi. Ministru kabineta noteikumi nr. 720 nosaka, ka arī privātajos uzņēmumos visiem klātienē strādājošiem cilvēkiem ir jābūt sertifikātiem, un mums tā būs. Bet svarīgākais ir nevis MK noteikumi, bet kolēģu veselība un uzņēmuma darbība kopumā. Cenšamies skaidrot darbiniekiem, ka nevakcinējies cilvēks ar astoņkārt palielinātu varbūtību var inficēt citus kolēģus. Mūsu gadījumā – ar vienu rāvienu pat 40 kolēģus, tādējādi apstādinot ražošanu uz 10 dienām. Papildus tam, visas 10 dienas esam spiesti maksāt slimības pabalstus nevakcinētajiem no mūsu pašu uzņēmuma kabatas. Bet polemikā par vakcinēšanos neiesaistos, mēs uzņēmumā nodrošinājām darbinieku vakcināciju, bet tālāk tā paliek jau katra paša izvēle – strādāt melnajā vai pelēkajā sektorā vai mainīt nodarbošanos.
- Kādi ir uzņēmuma nākotnes plāni un izaicinājumi?
- Īsumā – attīstīties. Tikai uz priekšu! Daudz jau esmu pastāstījusi. Mūsu lielākais darbs saistās ar darbiniekiem un viņu apmierinātību. Šogad atkal atkārtosim darbinieku apmierinātības aptauju. Noskaidrosim darbinieku viedokli par to, kā esam strādājuši. Pēc iepriekšējās aptaujas ņēmām vērā ieteikumus un ieviesām veselības apdrošināšanu, ko darbinieki atzīst par vērtīgu bonusu. Mums ir šuvēju padome, ar kuru jāturpina darbs pie šuvēju ikdienas apstākļu uzlabošanas. Nākamais solis ilgtermiņā ir pakāpeniski telpu renovācijas darbi. Vēl ir jāattīsta sadarbība ar nesen pievienotajiem lielajiem klientiem un, iespējams, būs jākārto uzņēmuma sertifikācija. Un protams, priekšā ir visa veida modernizācija, lai varam attīstīties kopsolī ar laiku un, cerams, pat nedaudz ātrāk.
* * *
P.S. Īpaša ir bijusi 2. decembra pēcpusdiena, kad Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju apmeklēja SIA „NEMO” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe un uzņēmuma ražošanas plānotāja Oksana Sardiko. Muzeja krājuma Krāslavas uzņēmumu izstrādājumu paraugu kolekcija ieguva nozīmīgu papildinājumu – Latvijas apģērbu ražotnes „NEMO” visprestižākā sasnieguma simbolu, Krāslavā ražotu košu sieviešu vasaras mēteli, kuru ir izvēlējusies Dānijas karaliene Margrēte. Mēteļa dizaina autori ir Dānijas uzņēmums „Eva&Claudi”, kura dizainers Mortens Underbergs ir Eiropā atzīts modes mākslinieks, un kas jau vairākus gadus uztic savu modelēto apģērbu ražošanu uzņēmumam „NEMO”. Mēteļa piegrieztnes ir izgatavotas „NEMO” konstruktoru birojā, un tas saražots nelielā partijā.
Esam pateicīgi par tik unikālu un vērtīgu dāvinājumu un papildinājumu muzeja krājumam. Bijušajai Rīgas apģērbu šūšanas ražošanas apvienības „Latvija” Krāslavas filiāles Nr. 5 pārmantotājai SIA „NEMO” kolektīvam novēlam veiksmīgi turpināt 1971. gada aizsākto, lai 50 gadi ir kā stiprs balsts un atspēriena punkts turpmākajam darbam. Lai izdodas realizēt jaunos izaicinājumus!
Jautāja Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste
Attēlā: Saņemtais dāvinājums - SIA „NEMO” ražotais mētelis,
kuru izvēlējusies Dānijas karaliene Margrēte.
V. Gekiša foto