Ērika Zarovska: „Jaunais amats ir liels izaicinājums un liela atbildība!”

Pievienots: 15.07.2022

Jau ziņojām, ka Krāslavas novada pašvaldības domes sēdē tika nolemts iecelt Ēriku Zarovsku Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas direktora amatā ar šī gada 1. septembri. Šodien jauniecelto direktori aicināju uz plašāku sarunu.

- Lūdzu, nedaudz pastāstiet par sevi!

- Esmu dzimusi Krāslavā, mācījos Krāslavas 1. vidusskolā, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, Daugavpils Universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā.  Izvēle izglītoties mākslas, un kultūras jomā bija ļoti apzināta. Mācoties skolā, laikam tā bija sestā klase, es kādā maija dienā devos mājās. Mācību gads tuvojās noslēgumam, bet tajā saulainajā maija dienā šķita, ka tam nekad nebūs gala. Tobrīd iedomājos – es izaugšu, un man katru dienu būs jāiet uz darbu! Mani pārņēma šausmas - ja nu šis darbs man nepatiks, būs neinteresants un katra darba diena būs kā šī maija nogales mokpilnā skolas diena. Tajā brīdī es sapratu, ka jāizvēlas profesija, kas patīk un aizrauj. Vecāki nepretojās manai izvēlei un visādi atbalstīja. Atceroties šo mirkli, kas man iespiedies atmiņā uz visu mūžu, ļoti silti iesaku visiem vecākiem ieklausīties savu bērnu sapņos un vēlmēs, jo liela laime ir darīt darbu, kurš patīk un dod gandarījumu.

- Novērtējiet, kādi jums bijuši līdzšinējie darba gadi, proti, kas visvairāk aizrauj, darbojoties Indras Mūzikas un mākslas skolā?

- Indras Mūzikas un mākslas skola strādāju kopš 1992. gada, kopš 2004. gada - kā skolas direktore. Indras skola bija pirmā un vienīgā darba vieta. Pastāv uzskats, ka ik pēc septiņiem gadiem būtu jāmaina darba vieta, lai varētu vispusīgi attīstīties. Mana gadījumā vienīgā darba vieta nebija par traucēkli attīstībai, jo bija jāiemācās un jāapgūst daudzas lietas, un katra diena bija kā izaicinājums mācīties kaut ko jaunu. Strādājot Indrā, bija ļoti svarīgi ne tikai izglītot bērnus iekļaujot tos kultūras dzīvē, bet arī virzīt kultūras procesus kopumā. Tika īstenoti daudzi kvalitatīvi un interesanti kultūras projekti.  Nav svarīgi, vai tā ir pilsēta vai lauku teritorija, attīstību nosaka un veicina cilvēki, kuri grib un var strādāt. Indrā vienmēr ir bijusi komanda: mākslas skolas un pamatskolas pedagogi, kultūras nama un pagasta darbinieki, kuri bija gatavi strādāt kopīgu mērķu labā.

- Kā izlēmāt pieteikties Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolas direktores amatam? Kāds pamudināja, bija ilgas pārdomas vai vienkārši spontāns notikums, varbūt citi iemesli?

- Karjera man nekad nav bijusi kā iekārojams mērķis - ne pirms 20 gadiem, ne arī tagad. Man ir svarīgi strādāt, īstenojot interesantas idejas, un sasniegt lielus mērķus, kas ir svarīgi gan pašai, gan domubiedriem. Viennozīmīgi es esmu komandas cilvēks. Ir prieks par tādu darba procesu, kas nes kvalitatīvu rezultātu. Gan 2004. gadā, gan arī šogad redzējums par mani, kā piemērotu cilvēku direktora amatam, drīzāk ir nācis no apkārtējiem cilvēkiem, kuri mani atbalstīja, uzmundrināja un iedrošināja to darīt, proti, pieteikties šim amatam. Esmu radusi ieklausīties cilvēkos, līdz ar to lēmums pieteikties amatam tika pieņemts ļoti apzināti. 

Šajā situācijā, kad novadā tiek apvienotas trīs skolas, ir liels izaicinājums un liela atbildība darīt šo darbu. Tomēr es domāju, ka mums izdosies izveidot spēcīgu un saliedētu Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolu, jo gan Dagdas, gan Indras, gan Krāslavas skolā strādā ļoti profesionāli un radoši pedagogi.

- Kādas emocijas pārņēma, dodoties uz konkursa vērtēšanas komisiju un ko jutāt pirms deputātu balsojuma?

- Komunicēt ar konkursa vērtēšanas komisiju bija ļoti patīkami, jo komisijas locekļi ļoti labi pārzina kultūras jomas problēmas un izaicinājumus Krāslavas novadā. Intervijas laikā tika runāts gan par novada apvienotā skolas gan par visa Krāslavas novada attīstības vīzijām kultūras jomā. Tas ir ļoti svarīgi, jo kultūrizglītības iestādes ir tās, kas sagatavo gan māksliniekus, gan mūziķus, gan dejotājus, gan izglītotus skatītājus un arī klausītājus mūsu sabiedrībai.

Īsti nespēju raksturot savas izjūtas pirms deputātu balsojuma… Atceros, sēdēju pie galda un prātoju: „Ja tūlīt apstiprinās, cik sūra vasara un vēl daži turpmākie gadi (kamēr viss tiks sakārtots un pārstrukturēts) mani sagaida! Lai Dievs dod man un visiem skolotājiem labu veselību!” Nedaudz ar humora pieskaņu, bet tā tas ir – darba būs daudz un smags, un laba veselība mums lieti noderēs!

- Varbūt šobrīd vismaz ieskicējiet, kā sāksies šī gada 1. septembris bērniem un pedagogiem reformētā iestādē? Kā jūs gribētu veidot šīs attiecības?

Domāju, kā ikkatru gadu 1. septembris sāksies ar satraukumu un prieku sirdī. Bērnu ikdienā nebūs lielu izmaiņu, visās īstenošanas vietās Dagdā, Indrā, Krāslavā turpināsies mācību process.

Runājot par turpmākajiem darbiem, varētu teikt, ka tie liela mērā saskan ar Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam „Kultūrvalsts” izvirzītajām prioritātēm, proti: sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums; aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana; kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība; talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme.

Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skolai kā novada kultūrizglītības iestādei, kura tiek izveidota uz trīs izglītības iestāžu bāzes, ir nepieciešamais potenciāls un pieredze, lai īstenotu šīs pamatnostādnes, sabalansējot valsts mēroga kultūras nozares vajadzības un novada nepieciešamību kultūras jomas attīstībā.

Esmu pārliecināta, ka Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skola ir jāveido kā novada kultūrizglītības centrs, kurš īsteno kultūrpolitikas prioritātes, integrējot tajās Krāslavas novada kultūrvēsturiskās vērtības, tradīcijas un pieredzi un attīstot laikmetīgās kultūras jomas.

- Kas darāms šīs vīzijas īstenošanā?

- Saliekot pa punktiem.

1. Jāizveido demokrātiska, saprotama un pārskatāma izglītības iestādes struktūra, kur visas iesaistītās puses – pedagogi, audzēkņi, vecāki, skolas padome, pašvaldības iestādes ir spējīgas sadarboties un virzīties uz kopīgu mērķi.

2. Jāsaliedē esošie cilvēkresursi, nepieciešamības gadījumā jāpiesaista jauni, izveidojot profesionālu komandu ar kopēju vīziju un kopīgām vērtībām, domājot par katra darbinieka labbūtību un emocionālo komfortu.

3. Jāstrādā pie skolas tēla izkopšanas, tās darbības popularizēšanas, audzēkņu piesaistīšanas (tradīciju veidošanas, stiprināšana, jāizveido skolas tīmekļvietne).

4. Jānodrošina kvalitatīva kultūrizglītības procesu norise un vienmērīga attīstība visās programmu īstenošanas vietās - Krāslavā, Dagdā un Indrā.

5. Jāveicina talantīgo audzēkņu profesionālā izaugsme un jānodrošina iekļaujoša izglītība visiem skolas audzēkņiem atkarībā no vajadzībām un spējām.

6. Jāveido jauna kultūras tradīcija, festivāls, plenērs vai radošā nometne. Domāju, ka vīziju un koncepciju radīs paši skolotāji un bērni, sadarbojoties ar Krāslavas novada kultūras jomas pārstāvjiem.

- Jūsuprāt, kāds ir lielākais ieguvums bērnam, ja viņš izvēlas apmeklēt mūzikas un mākslas skolu? Kādu padomu varētu dot vecākiem, lai viņi un viņu atvases justos ieguvēji nevis lieki izšķieduši laiku?

- Prasmes un iemaņas, kuras apgūs bērns, būs ļoti noderīgas un attīstošas jebkurā gadījumā. Ja bērns vēlēsies turpināt izglītību mākslu jomās, tā būs bāze, uz kuras viņš izkops un attīstīs savu talantu. Ja viņš kļūs par skatītāju, klausītāju un kultūras procesu vērtētāju – tad viņš būs izglītots un gudrs vērtētājs ar labu gaumi.

Tomēr pēc manām domām svarīgākais ir tas, ka kultūrizglītība paplašina bērna redzesloku, māca viņu spriest, vērtēt, analizēt un saprast, ka pasaule nav ahromātiska bet krāsaina, ar daudzām smalkām niansēm. Jāiemācās pamanīt un atpazīt šīs nianses, lai kļūtu par personību ar savu pasaules skatījumu un viedokli.

- Kas ir jūsu hobijs, kas aizrauj un ved pa dzīvi? Varbūt tie ir pat vairāki?

- Hobijs? Vērot, analizēt un transformēt to visu tekstos, vizualizācijā un telpiskos objektos. Lasītājiem tas laikam šķitīs - tāds jocīgs hobijs. Kā tas izskatās realitātē, pašlaik var apskatīt Indras Laimes muzeja balkona projektā „Lietu daba”.

- Paldies par atbildēm!

Jautāja Juris Roga
Autora foto