Krāslavas novadā pēta retus ķērpjus

Pievienots: 23.01.2024

Ķērpji ir unikāli organismi, jo nav augi, bet tos veido aļģe un sēne. Tā kā sēņu daļa ķērpī dominē, tad ķērpjus pieskaita pie sēņu valsts. Latvijas ķērpju daudzveidība liecina par Latvijas dabas unikalitāti un bagātību. Līdz šim Latvijā konstatētas aptuveni 700 ķērpju sugas un joprojām, katru gadu dabas pētnieki atklāj jaunas ķērpju sugas.

Lai arī ķērpji Latvijā nav daudz pētīti, Daugavpils Universitātes studenti un pētnieki pēdējos gados ir pievērsušies ķērpju daudzveidības un aizsardzības, kā arī ekoloģijas pētījumiem Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektā „Sūnu un ķērpju sukcesionālie un telpiskie modeļi lapu koku mežos” (Nr. lzp-2020/1-0314). Ķērpji tiek pētīti arī Krāslavas novadā, kur atrastas vairākas retu ķērpju sugu atradnes.

Caur Ūdrīšu pagastu līkumo Rudņas upe, kas ir arī Eiropas Savienības īpaši aizsargājamais biotops 3260 „Upju straujteces un dabiski upju posmi”. Šeit ir atrodamas īpaši retas ķērpju sugas – Dermatocarpon luridum (brūnganais dermatokarpons) un Collema flaccidum (ļoganā kolēma), kas ir mitrumu mīlošas sugas un ir spējīgas augt uz akmeņiem un koku saknēm, kuras regulāri applūstost.

Īpaši aizsargājamos ķērpjus Krāslavā var sastapt arī pilsētas vidē. Burvīgajā Krāslavas pils parkā, kas ir vietējo iedzīvotāju iemīļots galamērķis, uz parkā augošiem kokiem ir sastopamas īpaši aizsargājamās ķērpju sugas: Lobaria pulmonaria (parastais plaušķērpis), Chaenotheca phaeocephala (brūngalvainā henotēka), Sclerophora pallida (bālā sklerofora) un Parmelina tiliacea (liepu parmelīna). Šīs ķērpju sugas ir jutīgas pret gaisa piesārņojumu un pārsvarā aug tikai vietās, kur ir tīrs gaiss, piemēram, mazietekmētos platlapju mežos.

Aleksandra Krugļikova,
Daugavpils Universitātes Vides plānošanas maģistrantūras programmas studente
Rolanda Moisejeva un autores foto