Likums par Krāslavas pilsētas administratīvām robežām

Pievienots: 28.03.2023

Sākoties Latvijas brīvvalsts posmam, 1920. gada rudenī tika uzsākta agrārā reforma, kura paredzēja muižu zemju atsavināšanu un ieskaitīšanu Valsts zemes fondā, atstājot muižu īpašniekiem tikai 50 ha. Reforma paredzēja arī pilsētu administratīvi teritoriālās izmaiņas.

Krāslavas miesta robežas publicētas laikrakstā „Valdības Vēstnesis”, Nr. 283, 1921. gada 14. decembrī.

Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Krāslavas miestam tika izvirzīts jautājums par administratīvajām robežām, jo pilsētai pietrūka zemes dažādu ēku būvniecībai: pilsētas valdes ēkai, skolām, slimnīcai, elektriskajai stacijai, pirtīm, kā arī sabiedriskām vajadzībām, parka ierīkošanai un tirgus laukumam. 1924. gada 19. augustā Krāslavas pilsētas dome nolēma uzdot savai valdei gādāt par to, lai pilsētas administratīvās robežās ieskaitītu visas tās zemes platības, kuras rezervētas pilsētas paplašināšanai, apmēram 165 ha.

Vislielākie strīdi bija par zemes gabalu, kas atradās pašā pilsētas vidū un skaitījās „Krāslavas muižas kulturelais centrs”. Uz šo zemes gabalu pretendēja arī Krāslavas pagasts. Strīdi bija arī par dažiem citiem zemes gabaliem.

1925. gada 21. aprīlī tika sastādīts likumprojekts par Krāslavas pilsētas administratīvajām robežām, kur paskaidrojumā norādīts, ka „miestā robežas noteiktas pirms mērniecības darbu uzsākšanas un valsts fonda zemju sadalīšanas, tādēļ robežas dažās vietās nesakrīt ar tagad pilsētai no valsts zemes fonda rezervēto zemes gabalu robežām. Lai to novērstu, pilsētas dome prasa ietilpināt pilsētas administratīvās robežās visus zemes gabalus, kurus centrālā zemes ierīcības komiteja rezervējusi pilsētas vajadzībām un kuri jau iznomāti pilsētas pašvaldībai”.

Likumprojektu par Krāslavas pilsētas administratīvām robežām Saeimas Pašvaldības komisija skatīja 1926. gada 7. oktobrī steidzamības kārtā un tika nolemts, ka Krāslavas pilsētai tiek pievienoti visi zemes gabali, kurus valsts zemes fonds bija paredzējis pilsētas paplašināšanai. Pie Krāslavas pilsētas jauno robežu aprakstīšanas par pamatu ņēma Krāslavas pilsētas valdes 1923. gada 5. jūnija plānu, balstoties uz šī plāna tika izdarīts robežu apraksts. Kad apraksts tika sastādīts, izrādījās, ka aprakstā ir dažas neskaidrības un kļūdas: „Saimniecības ar Nr. 71 F tagad faktiski nav. Amatnieka zemes gabals 7I F bija pēc pirmā projekta izprojektēts, bet vēlāk šis zemes gabals piedalīts kulturelam centram un ietilpst centra teritorijā; Daugavpils apriņķa pašvaldībai piešķirta saimniecība 73 P, kas nav pareizi. 73 P ir brīvs valsts zemes fonda gabals, kurš ir iznomāts pilsētai”. Kļūdas tika labotas.

1926. gada 7. decembrī Saeima skatīja likumprojektu „Par Krāslavas pilsētas administratīvajām robežām”. Referents J. Veržbickis norādīja: „Krāslavas pilsētā pašlaik skaitās 4485 iedzīvotāji, Krāslava atrodas 42 km no Daugavpils, 6 kilometrus no Polijas robežām un apmēram 30 km no Krievijas robežām. Viņa ir divu verstu attālumā no dzelzceļa stacijas un atrodas uz paša Daugavas labā krasta. Krāslavas pilsētā atrodas vairākas valsts iestādes kā miertiesas, izmeklēšanas tiesneši, pasta telegrāfa kantoris, policijas pārvalde, ārsti, veterinārārsts, tiesas izpildītājs, valsts vidusskola. Krāslavas pilsētā ir arī vairākas skolas visām tautībām, vairāki privāti uzņēmumi. Ar vārdu sākot, visi apstākļi še ir tāda rakstura, ka prasa pilsētas administratīvo robežu paplašināšanu.”

1926. gada 10. decembrī Saeimas kopsēdē tika pieņemts likums „Par Krāslavas pilsētas administratīvajām robežām”. 1926. gada 13. decembrī likums tika izsludināts laikrakstā “Valdības Vēstnesis”, Nr. 281.

Turpinājums sekos…
Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures specialiste