Ģimnāzisti kultūras kanona konkursā

Pievienots: 28.03.2023

2022./2023. mācību gadā kultūras kanona konkursa tēma ir „[Jaunība un] pretstāve kultūras kanonā un laikmetīgajā mākslā”.

Konkurss rosina jauniešus skatīt kanona vērtības kontekstā ar sociālo aktīvismu laikmetīgajā mākslā un apzināties iespējas apliecināt savas personiskās vērtības, idejas un pārliecības, tostarp protestu – mākslas valodā. Šogad Krāslavas ģimnāzijas komandu pārstāvēja 11.a klases jaunieši: Ženija Nikolaičenko, Dairis Stivriņš un Jurģis Jākobsons.

Jauniešu izvēle

Kā sev tuvāku kultūras kanona vērtību komanda izvēlējās Jura Podnieka dokumentālo filmu „Vai viegli būt jaunam?”, kurā visspilgtāk izpaudās laikmetīgās pārmaiņas Latvijā, protests, pretstāve un simbolisms. Un kā mūsdienu mākslas darbu, kurā izteikti izpaudās laikmetīgu pārmaiņu un protesta simbolisms, jaunieši izvēlējās filmu „Janvāris”. Komanda caur šīm divām filmām akcentēja savas personiskas vērtības un pārliecības. Arī mūsdienās jauniešiem jāizdara sava izvēle. Veiksmīga savas idejas aizstāvēšana Latgalē nodrošināja ģimnāzistiem iespēju savu jaunrades darbu prezentēt finālā – Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Iedvesmojoties no Jura Podnieka dokumentālās filmas „Vai viegli būt jaunam?”, Kultūras kanona konkursa finālam, Krāslavas ģimnāzijas komanda veidoja jaunrades darbu - dokumentālo īsfilmu „Krāslavai (ne?) būt”.

Dokumentālā īsfilma ir par aktuālu problēmu, par jauniešu strauju samazināšanos ciematos un mazās pilsētās. Intervējot trīs atšķirīgus, taču iniciatīvas pilnus jauniešus, filmas veidotāji centās noskaidrot, kādēļ daudzi jaunieši aizbrauc no Krāslavas? Bet kas ir tas, kas dažiem tomēr liek palikt dzimtajā pusē? Kādēļ Krāslavai un tās iedzīvotājiem ir svarīga jauniešu esamība?

Astoņu ekspertu žūrija

10. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas „Klīversalas” zālē Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas no visas Latvijas, lai prezentētu īstenotos jaunrades darbus un akcijas, kas tapušas, izmantojot mākslas valodu sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā. 

Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Anda Laķe - Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore, Anita Smeltere - Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe, Lolita Rūsiņa - Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte, Lelde Kristiāna Paeglīte - Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos, Inga Krišāne - projekta „Skola 2030” mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā" vecākā eksperte, Beāte Lielmane - Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja, Ieva Stalšene - māksliniece un scenogrāfe, Anna Andersone - teātra kritiķe, Satori.lv ziņu redaktore. 

Ģimnāzijas komandai – specbalva!

Krāslavas ģimnāzijas komanda saņēma Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvu (jaunrades darbs – dokumentālā filma „Krāslavai (ne?) būt”) par vietējo problēmu aktualizēšanu un uzņēmību. Bet ko saka mūsu jaunieši?

 - „Kultūras kanona konkursa ietvaros es pirmo reizi filmēju un piedalījos faktiski dokumentālā kino veidošanā, izanalizēju pielaistās kļūdas un esmu gatavs ķerties pie kaut kā līdzīga, varbūt pat lielākā mērogā. Runājot tieši par prezentāciju pasākumu, gribu teikt, ka dalībnieki no visām skolām bija nopietni pacentušies, un visi darbi, ja arī nebija ģeniāli, tad noteikti izraisīja emocijas. Īpaši gribu novērtēt Ogres tehnikuma darbu – videospēli, kura, kaut arī bija diezgan vienkārša mūsdienu spēļu industrijai, taču, braucot uz pasākumu, es pat nevarēju iedomāties, ka kāds sēdēs un programmēs veselu spēli konkursam. Pasākums bija labi organizēts, grupām, kurām nepietika laika prezentēt, tomēr deva iespēju pabeigt. Pārsteigums, ka ar diezgan garām prezentācijām, pasākums noritēja pēc grafika un beidzās tieši pēc grafika. Prezentāciju laikā visi izrādīja cieņu komandām un netraucēja prezentācijas norisei, atmosfēra bija viegla un brīva. Jaunieši izvēlējās aktuālas problēmas un viņu realizācijas, lielākoties, veicināja pārdomas un izraisīja emocijas. Apkopojot, gribu teikt, ka konkurss un pasākums bija ļoti labs un, kaut arī mēs neieguvām godalgotās vietas, mēs saņēmām dāvanas no žūrijas un, protams, daudz emociju,” Jurģis Jākobsons.

- „Man ir liels prieks par iespēju piedalīties Latvijas kultūras kanona konkursā, kurā caur mākslu varējām parādīt un apliecināt mūsu vērtības. Latvijas kultūras kanona dalībnieki mudināja man aizdomāties par aktuāliem jautājumiem, kā arī izjust daudzveidīgas emocijas. Daudzi no jauniešiem mani iedvesmoja! Visu dalībnieku darbos varēja saskatīt kultūras un mākslas nozīmīgumu. Bija ļoti patīkami dzirdēt, ka arī man izdevās iedvesmot vienu no žūrijas locekļiem. Latvijas kultūras kanona konkurss ir vieta, kurā tev ir fantastiska iespēja iepazīties ar radošiem un iniciatīvas pilniem jauniešiem,” Ženija Nikolaičenko.

- „Kultūras kanona konkurss ir neaizmirstama pieredze. Mums tika dota iespēja atspoguļot problēmu, kas rūp man personīgi un arī daudziem krāslaviešiem - cilvēku skaita samazināšanos Latvijas pierobežā. Piedalīties dokumentālās īsfilmas tapšanā bija jautrs process, taču ne bez šķēršļiem, tādiem kā plānošana un video montēšana. Neskatoties uz tiem, mēs izpildījām savu uzdevumu, ieguvām jaunu pieredzi un Nacionālajā bibliotēkā prezentējām savu darbu. Man pirmo reizi dzīvē bija iespēja būt uz diezgan „nopietnas” skatuves un arī redzēt talantīgu jauniešu jaunrades darbus par aktuālām problēmām sabiedrībā,” Dairis Stivriņš.

Prieks, ka ģimnāzijā ir radoši, zinoši un idejām bagāti skolēni, kuri nebaidās izaicinājumus un veiksmīgi tiek galā ar uzdevumiem konkursos!

Inga Skerškāne,
Krāslavas ģimnāzijas Kultūras un mākslas (vizuālā māksla) skolotāja
Dalībnieku foto