Jura Rogas foto
Pievienots: 03.11.2022
No 25. līdz 27. oktobrim Dagdā viesojās programmas Eiropa pilsoņiem projekta „Network for a new Europe”/„Tīklošanās Eiropā - NET4EU” dalībnieki no 4 valstīm: Rumānijas, Ungārijas un Itālijas un paši saimnieki no Dagdas. Tātad šoreiz Dagda uzņēma ciemiņus no Eiropas, jo ne velti projekta nosaukums pasaka pats par sevi: Eiropa pilsoņiem. Tas nozīmē, ka pilsoņi iepazīst citu Eiropas valstu pieredzi un savus kaimiņus: tuvākos vai tālākos.
24. oktobrī projekta dalībnieki ieradās Rīgā un apmeklēja mūsu valsts galvaspilsētu Rīgu. 25. oktobrī 19 viesi devās uz Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienību, lai diskutētu par projekta tēmu, apmeklēja daudzas apvienības iestādes, kas ir realizējušas Eiropas Savienības (ES) projektus.
Viesi patīkami bija pārsteigti par Latgales un Krāslavas novada skaisto dabu, cilvēku viesmīlību un vēlmi darboties un dzīvot šeit dzimtajā Krāslavas novadā. Viesi apmeklēja Dagdas bērnu un jauniešu centru, darbojās kopīgā aktivitātē ar jauniešiem, priecājās par Dagdas vidusskolas skolēna - topošā ģitārista Linarda Kalniņa melodisko ģitāras skanējumu. Dienas noslēgumā apmeklēja Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienību Tikās ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Trūli.
Projekta dalībnieki plānoja turpmākās aktivitātes. Diskutēja par izsludinātā videokonkursa „My personally idea of Europe; with EU or without EU”/ „Mans viedoklis par Eiropu/ar ES vai bez ES” kontekstu.
26. oktobrī Jaundomes muižā notika starpvalstu konference. Projekta partneri diskutēja par eiroskepticismu, tā ietekmi uz tālāko ES attīstību. Kārtējo reizi mēs varam lepoties ar mūsu skolēnu un skolotāju muzikālajiem priekšnesumiem. Bija atklāšana, iepazīstināšana ar pasākuma kuplo skaitu dalībniekiem. Alessandra Tuzza - projekta galvenā koordinatore no Itālijas - sveica klātesošos ar sev piemītošo itāļu šarmu. Tēmas nopietnas. Ieskatu jaunākajos Eirobarometra pētījumos par eiroskepticismu sniedza šo rindu autore - Krāslavas Varavīksnes vidusskolas direktore Marija Micķeviča.
Kā vispārīgi tiek uztverta ES? Eirobarometra aptauja 2022. gada jūnijā un jūlijā liecina, ka 65 % eiropiešu ir optimistiski par ES nākotni, un tas ir trīs punktu pieaugums salīdzinājumā ar līdzīgu aptauju šā gada janvārī. Pozitīvais priekšstats par ES tagad ir 47 % (+3 procentpunkti), kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada rudens, bet 36 % respondentu ir neitrāls viedoklis un 16 % – negatīvs viedoklis par ES. Turklāt 49 % eiropiešu sliecas uzticēties ES (+2 procentpunkti) un 34 % – savai valdībai.
Turpinājumā par Eiropas pilsoņu lielākajām bažām ES un valstu līmenī. Atbildot uz jautājumu par vissvarīgākajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras ES, vairāk nekā trešdaļa respondentu min cenu pieaugumu (34 %, +10 procentpunkti kopš februāra un tagad pirmajā vietā) un energoapgādi (28 %, +12 procentpunkti un tagad otrajā vietā no septītās vietas), kā arī „starptautisko situāciju” (arī 28 %). Dzīves dārdzība šķiet arī viena no galvenajām valsts problēmām vairāk nekā pusei (54 %, +13 procentpunkti), seko energoapgāde (22 %, +11 procentpunkti) un ekonomiskā situācija (20 %, +1 procentpunkts). Tas neizbrīna, jo vairāk nekā seši no katriem desmit respondentiem (62 %) apgalvo, ka karš Ukrainā ir nopietni ietekmējis viņu personiskās finanses.
Par eiroskepticismu no Latgales skatupunkta dedzīgi runāja Dagdas TIC vadītājs Juris Viļums. Juris operēja ar interesantiem faktiem par, kopš Latvijas iestāšanās ES, izteica savus priekšlikumus reģionu vienmērīgākai attīstībai. Jaunatne un ES. Viedokļi. Iespējas. Un par to visu dalījās pārdomās Dagdas jaunatnes lietu vadītājs Aivars Bačkurs. Par to un cik dažādi projekti tika realizēti Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienībā ar ES atbalstu stāstīja Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu speciāliste Olga Gekiša.
Partnervalstu pārstāvji savās runās stāstīja par eiroskepticismu viņu valstīs un kā tas ietekmē tālāko ES attīstību. Itāļu kolēģi uzsvēra, ka Covid-19 ieviesa dziļu krīzi Itālijā, Itāļiem pat sākuma periodā bija radies iespaids, ka ārkārtas situācijā ir atstāta viena pati, nesaņemot palīdzību no citiem Eiropas partneriem. Rumāņi stāstīja par to, cik svarīgi viņiem izpildīt tehniskos kritērijus, lai pievienotos Šengenas zonai. Katra kavēšanās diena ar Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai, ir izdevīga valsts eiroskeptiķiem. Ungāri stāstīja par to, ka vēlas vairāk ES sadarbību jomās, kā klimata pārmaiņas, enerģētika, aizsardzība un drošība, transporta infrastruktūras attīstība, inovāciju un tehnoloģiju attīstība. Diskusijas par to, vai pareizais laiks runāt par eiroskepticismu? Varbūt īstais laiks, saistībā ar esošo krīzi pasaulē likt vairāk eirooptimisma un it īpaši jauniešos?
Konferencē piedalījās skolu jaunieši, skolotāji, jaunatnes darbinieki, kultūras darbinieki, bibliotekāri un vietējie iedzīvotāji.
Viesi apmeklēja Krāslavu, Krāslavas TIC un Krāslavas amatniecības centru. Konferences laikā par tulkošanu rūpējās Ezernieku pamatskolas angļu valodas skolotāja Svetlana Grebnova.
Projekts finansēts no ES programmas „Eiropa pilsoņiem”.
Organizatoru vārdā - Marija Micķeviča
Autores foto