sestdiena, 9. novembris, 2024Vārda diena: Teodors
crest1 crest2

Krāslavas slimnīcai - 150. Dziedniecības avoti

Pievienots: 10.03.2021

Jau izsenis cilvēki izmantoja ūdens dziedniecisko iedarbību, lai ārstētu dažādas kaites. Daudzi dziednieciskie avoti kļuva populāri pat aiz sava novada robežām.

Daudzkārt pie dziednieciskajiem avotiem būvēja ēkas un labiekārtoja to apkārtni, ierīkojot kūrorta vietas. Viens no Latgalē pazīstamākajiem sēravotiem atradās Krāslavā, 19. gadsimta beigās pēc grāfa Jevģēnija Broel Plātera iniciatīvas tur tika ierīkota kūrvieta.

Daugavpils kara hospitāļa galvenais ārsts Mihails Boguševskis 1868. gadā sniedzis šādu Krāslavas avota aprakstu: „Tas iztek no paaugsta māla kalna, kas apaudzis ar priedēm un bērziem. Avots pasekls, tā dibens klāts ar okera nogulsnēm. Ūdens virspusē peld lieli darvveida riņķi un joslas. Avota ūdenim ir vāja sārmaina reakcija, spēcīga sēra smaka, kas ziemā izzūd, viegli salkana dzelzs piegarša un temperatūra + 3, 5  ̊  R. Ūdens ir visai tīrs un dzidrs, uzsildot zaudē sēra smaku, toties sāk smaržot pēc darvas. Miesta iedzīvotāji ūdeni lietojot peldēs pret reimatismu, nespēku, mazasinību. Vannas atrodas nelielā slikti uzturētā namiņā, kas uzcelts pie avota.”

19. gadsimtā šiem avotiem uzmanību pievērsa arī zinātnieki, veicot minerālūdeņu ķīmiskās analīzes. Krāslavas minerālavota ūdeni 1880. gadā ķīmiski izpētīja un par noderīgu ārstniecībā atzina Daugavpils kara hospitāļa aptiekas pārvaldnieks, pirms tam privātdocents Tērbatā un vēlāk Kijevā, farmācijas maģistrs Melhiors Kubli (1836-1897).

Krāslavas sēravota ziedu laiki bijuši ap 1870. gadu, kad tas labiekārtots un aprīkots ar telpām un vannām, daudzi pacienti braukuši ārstēties pat no Pēterburgas. Iebraucēji ūdeni pildīja pudelēs un veda uz attālākām vietām.

Sezona ilgusi no 1. jūnija līdz 15. augustam, tās laikā sagatavots ne vairāk par 400 peldēm. Par procedūru koka vannā bija jāmaksā 30 kapeikas, bet skārda vannā – 50 kapeikas. Ārstēts nespēks, mazasinība, arī skrofuloze un daudzas citas slimības. 1890. gadā avota apkaime jau bija nolaista un to izmantoja tikai miesta un tuvākās apkaimes iedzīvotāji. Ar laiku avota ārstnieciskās īpašības gandrīz izzuda, iespējams gruntsūdens līmeņa izmaiņu dēļ.

Vēl kāds sens dziedniecības avots atradies Ūdrīšu pagasta Lielo Muļķu sādžā pie Rudņas upes. Kā liecina senie vēstures avoti, 19. gadsimtā šis avotiņš ticis bieži apmeklēts un tika uzskatīts par svētu. Cilvēki gājuši pie avota pēc ūdens, lai dziedinātu savas kaites, un pateicībā par to metuši avotā naudu, maizi, rotaslietas – ko nu kurš varējis atļauties. Tajā vietā, no kuras smēla ūdeni, pie kokiem vai krūmiem sēja kādu prievīti vai auduma lupatiņu. Pie šī avota kādreiz esot bijusi milzīga egle, kurai blakus bijis krusts ar Kristus attēlu.

 (No Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja un NKMP materiāliem)

 Turpinājums sekos

Baiba Mileika, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste

 Fotogrāfija:
Sēravots Krāslavā, 20. gs. sākuma foto


Jauna aptauja

Oktobris - 2024
P O T C P S S
 
01
02
03
04
05 06
07
08
09
10
11
12 13
14
15
16
17
18
19 20
21
22
23
24
25
26 27
28
29
30
31
 

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde