Par ielu tirdzniecību uz ceļiem

Pievienots: 12.08.2016

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērš pašvaldību uzmanību uz tiesisko regulējumu ielu tirdzniecības jomā un aicina pašvaldības to ievērot, nodrošinot ielu tirdzniecības uzraudzību savā administratīvajā teritorijā.

Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumi Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr.440) nosaka tirdzniecības veidus, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību, tajā skaitā pašvaldības kompetenci ielu tirdzniecības organizēšanā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.440 3.1. un 14.3.apakšpunktu pašvaldība saskaņo ielu tirdzniecību, izsniedzot atļaujas ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 40. panta pirmajai daļai, ja uz ceļa vai tā tiešā tuvumā paredzēts veikt darbības, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību (rīkot masu vai sporta pasākumus, sniegt tirdzniecības vai citus pakalpojumus, izvietot reklāmas objektus vai informācijas objektus, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai citu pakalpojumu objektus u.c.), šīs darbības jāsaskaņo Latvijas Valsts ceļos, kā arī jāsaņem ceļa pārvaldītāja (īpašnieka) un zemes īpašnieka atļauja. Minētais tiesiskais regulējums attiecināms arī uz ielu tirdzniecību kā vienu no tirdzniecības veidiem. Līdz ar to, lai ielu tirdzniecība varētu notikt uz ceļiem, tajā skaitā uz ceļu nomalēm, tirdzniecības dalībniekam ir jāsaņem arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” un attiecīgā ceļa pārvaldītāja (ja ceļa pārvaldītājs nav valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” vai pati pašvaldība) saskaņojums. Minētais attiecināms arī uz ielu tirdzniecības organizēšanu un ņemams vērā, pašvaldībām izskatot tirdzniecības dalībnieku un tirdzniecības organizatoru iesniegumus un pieņemot lēmumus par atļaujas izsniegšanu ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.440 10.punktam ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā, savukārt preču pārdošana tirdzniecības vietā bez pašvaldības atļaujas ir tirdzniecība neatļautā vietā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.440 11.punktu ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība, savukārt preču pārdošana ārpus minētajām tirdzniecības vietām arī ir tirdzniecība neatļautā vietā. MK noteikumu Nr.440 14.3. un 14.4.apakšpunkts nosaka, ka pašvaldība kontrolē atļaujā ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai minēto nosacījumu izpildi, kā arī kontrolē un pārrauga kārtību ielu tirdzniecības vietās.

Ņemot vērā minēto, ielu tirdzniecība var norisināties tikai speciāli iekārtotās tirdzniecības vietās un tikai ar attiecīgu pašvaldības atļauju. Pretējā gadījumā tirdzniecības dalībniekiem vai tirdzniecības organizatoriem ir piemērojama administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.⁴pantu par tirdzniecību neatļautās vietās. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 213., 214. un 214.¹pantam administratīvo pārkāpumu lietas par tirdzniecību neatļautās vietās izskata Valsts policija un pašvaldības policija vai rajonu (pilsētu) tiesneši (gadījumā, ja tirdzniecību neatļautā vietā veic persona, kura gada laikā jau divas vai vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā).

R. Bremšmits, Reģionālās politikas departamenta direktors