78% iedzīvotāju nezina par mantojuma līgumu – alternatīvu testamentam

Pievienots: 14.11.2016

78% Latvijas iedzīvotāju, kuri vēršas pie notāriem, lai atstātu mantojumu, nezina, ka savu pēdējo gribu var paust ne tikai testamentā, bet arī mantojuma līgumā. Pašlaik mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā.

 Mantojuma līgumu savā starpā noslēdz mantojuma atstājējs un viņa izvēlēts mantinieks, un šis līgums nav vienpusēji atsaucams. „Testamentu, kā zināms, var mainīt kaut ik stundu, un katram jaunam mantiniekam sacīt – esmu tev atstājis visu, kas man ir. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti,” stāsta zvērināta notāre Santa Terjohina.  

 Mantojuma līgums turpretī ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums netiks atsaukts, viņam nezinot. Tam ir prioritāte pret testamentu, un vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Tātad – abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem ir noteikta skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu.  

 „Būtiska nianse gan ir vērā ņemama tad, ja mantojuma atstājējam ir laulātais un bērni, bet viņš grib novēlēt savu mantu citai personai, noslēdzot ar viņu mantojuma līgumu. Laulātajam un bērniem pienākas neatņemamā mantojuma daļa, un pēc mantojuma atstājēja nāves viņi var pieprasīt to izdot, ja vien nav to saņēmuši no mantojuma atstājēja, jau viņam dzīvam esot,” skaidro Santa Terjohina.

 Svarīgi apzināties, ka līgums gan arī nepiešķir mantiniekam tūliņ spēkā esošas tiesības uz mantu, kamēr mantojuma atstājējs ir dzīvs. Tas mantiniekam piešķir vienīgi nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu. Ja mantojuma līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tad, lai šis fakts būtu saistošs trešajām personām, tas jāieraksta zemesgrāmatā. Mantojuma atstājējs viņam piederošos nekustamos īpašumus var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu.

 Mantojuma līgumu vienpusēji ne mantojuma atstājējs, ne līgumiskais mantinieks nevar atsaukt. Lai grozītu līguma saturu vai atceltu to, pusēm savstarpēji jāvienojas. Līgumiskais mantinieks nevar arī atraidīt mantojumu, kas viņam pienākas pēc mantojuma līguma, ja vien tādas tiesības mantojuma līgumā nav paredzētas.

 Mantojuma līgumu slēdz pie zvērināta notāra, kurš to reģistrē Publisko testamentu reģistrā. Šajā reģistrā esošie mantojuma līgumi ir pieejami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku no Latvijas ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās ārzemēs.

Vija Piziča,
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore