Jura Rogas foto
Pievienots: 06.01.2017
Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs. Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.
Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā
Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā
Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi.
Gadījumi, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā:
Šādos gadījumos saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās pārsnieguma (no saņemtās summas atņemot 1425 eiro).
Minētajos gadījumos Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadu ir jāiesniedz laikā no 2017. gada 1. marta līdz 2017. gada 1. jūnijam ieskaitot. Plašāka informācija par iespējām iesniegt Gada ienākumu deklarāciju pieejama VID mājaslapā sadaļā „Gada ienākumu deklarācija”.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājaslapā, sadaļā Kontakti.
Informāciju sagatavoja:
VID Sabiedrisko attiecību daļa
[1] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta devītās daļas 35.punkta “c” un “d” apakšpunktā minētie dāvinājumi netiek aplikti ar nodokli, ja tie ir saņemti tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, un tā izlietošanu izglītībai vai ārstniecībai dāvinājuma saņēmējs pamato attiecīgi ar šādiem dokumentiem:
1) ārsta norīkojums vai slēdziens, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību un ir maksātāja rīcībā, sākot ar dienu, kad dāvinājums saņemts;
2) attaisnojuma dokumenti, kas apliecina dāvinājuma summas izlietošanu divu gadu laikā no dāvinājuma saņemšanas dienas norādītajam izglītības vai ārstniecības mērķim.