Jura Rogas foto
Pievienots: 13.03.2018
Valsts kontrole, veicot revīziju par pašvaldību darbību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, sagatavojusi pašvaldību pašnovērtējuma anketu, kas ļaus pašvaldībām ne tikai analizēt savu darbu, bet arī plānot turpmākās darbības, ņemot vērā aktuālās problēmas un sabiedrības vajadzības. Revīzijā secināts, ka sabiedrības un pašvaldības redzējums par sabiedriskās kārtības nodrošināšanai risināmo jautājumu loku dažkārt ir atšķirīgs.
„Mēs gribam ikdienā justies droši, tā ir ikviena cilvēka pamatvajadzība. Tāpēc pašvaldībām jāveido sabiedriskās kārtības nodrošināšanas sistēma, kas atbilst iedzīvotāju interesēm un risina esošās problēmas. Lai veicinātu pārmaiņas, izstrādājām rīku, kas ikvienai pašvaldībai ļaus sadzirdēt sabiedrības vajadzības, izprast risināmās problēmas un veicinās iedzīvotāju un pašvaldību sadarbību. Secinājām, ka problēmas daudzviet ir līdzīgas, tāpēc revīzijas laikā gūtās atziņas dos iespēju tiem, kas vēlas mācīties un attīstīties, uzlabot savu darbu,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pašvaldības sabiedriskās kārtības nodrošināšanu savās administratīvajās teritorijās risina dažādi – izveidojot savu vai kopīgu pašvaldību policiju ar citām pašvaldībām, atsevišķu uzdevumu veikšanu uzticot administratīvajām inspekcijām un inspektoriem.
Valsts kontrole revīzijā vērtēja 15 pašvaldību darbu un secināja, ka risināmo jautājumu loks daudzviet Latvijā ir līdzīgs, lai gan pieejas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā mēdz atšķirties.
Pašvaldību iedzīvotāji kā aktuālākos risināmos jautājumus sabiedriskās kārtības uzlabošanā ir akcentējuši alkohola lietošanu, ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, jauniešu un nepilngadīgo izraisītas problēmas, kā arī huligānismu, demolēšanu un kautiņus. Savukārt vairāku pašvaldību ieskatā primāri risināmie jautājumi ir policistu trūkums, nepietiekama patrulēšana, slikti apgaismotas ielas un pagalmi, nelegāla alkohola un cigarešu tirdzniecība.
Krāslavas novada iedzīvotāji par galvenajām problēmām uzskata: alkohola lietošanu, tumšas ielas, pagalmus, trepes, sliktu apgaismojumu, nelegālu alkohola un cigarešu tirdzniecību, kā arī policistu trūkumu un nepietiekamu patrulēšanu.
Revidenti secinājuši, ka pašvaldībām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā izveidotajām institūcijām jāizvirza konkrēti uzdevumi, kuru izpilde jāvērtē saistībā ar aktuālāko problēmu risināšanu. Atsevišķām pašvaldībām jāuzlabo grāmatvedības uzskaite un savstarpējo norēķinu kārtošana, ja pašvaldības policijas uzdevumu izpilde deleģēta citai pašvaldībai.
Pašvaldībām, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, neatkarīgi no izvēlētā darbības modeļa tiks radīti priekšnoteikumi sabiedriskās kārtības nodrošināšanas kvalitātes uzlabošanai.
Valsts kontrole ir vienojusies ar Latvijas Pašvaldību savienību par īpaša mācību semināra rīkošanu pašvaldībām. Tajā Valsts kontroles pārstāvji iepazīstinās gan ar revīzijas rezultātiem, gan skaidros veicamās darbības trūkumu novēršanā.
Likumības un lietderības revīzija „Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, piedaloties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, ir efektīva, ekonomiska un atbilst normatīvo aktu prasībām?” veikta par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim.
Laura Homka,
Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 | 10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |