Kūtsmēslus varēs uzglabāt arī citā kūtsmēslu krātuvē vai nodot uzglabāšanā

Pievienots: 22.02.2021

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas reglamentē īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs, papildinot līdzšinējos nosacījumus virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzībai no piesārņojuma, ko rada kūtsmēslu un vircas noplūde.

Grozījumi nosaka regulējumu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai situācijās, kad saimniecībā iegūtie kūtsmēsli - saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem - tiek nodoti uzglabāšanai vai pārstrādāšanai citai personai, kā arī tad, ja īpašumā esoša kūtsmēslu krātuve atrodas ārpus dzīvnieku novietnes. Ir paredzēts, ka kūtsmēslu krātuves tilpums var būt mazāks par noteikumos līdz šim noteikto laika periodu - 8 mēnešiem, ja dzīvnieku novietnes īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar citu personu par kūtsmēslu uzglabāšanu atbilstoši noteikumu prasībām, to reģenerāciju vai apstrādi. Šajā gadījumā krātuves tilpumu rēķina no atlikušā kūtsmēslu daudzuma. Ja tiek noslēgts līgums ar citu personu par visu kūtsmēslu uzglabāšanu, reģenerāciju vai apstrādi, tad jānodrošina kūtsmēslu krātuves tilpums, kas ļauj uzglabāt kūtsmēslus ne mazāk kā vienu mēnesi.

Tāpat noteikts, ka kūtsmēslus var uzglabāt arī ārpus dzīvnieku novietnes esošā kūtsmēslu krātuvē, ja tā ir dzīvnieku novietnes īpašnieka īpašumā, valdījumā vai turējumā.

Vienlaikus tiek noteikts normatīvais regulējums šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas uzglabāšanai zemgrīdas kūtsmēslu krātuvēs un vides aizsardzības prasības kūtsmēslu apsaimniekošanai gaļas liellopu saimniecībās. Saimniecībai, kurā gaļas liellopi pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežotā vidē, ir jānovērš virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņojums no kūtsmēslu un vircas noplūdes, tādēļ tiek noteiktas attiecīgas prasības barošanas un dzirdināšanas vietai un vietai, kurā dzīvnieki var patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Informāciju sagatavoja:
Rūta Rudzīte, ZM sabiedrisko attiecību speciāliste