Slimība jāatpazīst

Pievienots: 13.12.2017

Bieži vien esam dzirdējuši stāstu par kaimiņu vai paziņu, kas piedzīvojis insultu. Ne vienmēr tie ir gadījumi, kad stāstam ir labas beigas. Lai gan joprojām mēdzam domāt, ka insults biežāk skar cilvēkus gados, tomēr statistika rāda, ka gandrīz katrs desmitais no insulta mirušais ir bijis vecumā līdz 59 gadiem[1].

 Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 000 jaunu insulta gadījumu, un 2000 no tiem kļūst par nāves iemeslu (vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi)

 Kas ir insults?

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, retāk notiek asinsvadu plīsums jeb hemorāģisks insults.

Nesen veiktā aptaujā portālā „draugiem.lv”, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 50 gadiem, trešdaļa aptaujāto kļūdaini apgalvoja, ka „insults ir sirds artēriju nosprostojums”. Savukārt vairāk nekā puse atzina, ka nespētu atpazīt insulta simptomus sev un līdzcilvēkam.

Par insultu var liecināt nespēks vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.

 Kardiologs dr. Vilnis Dzērve uzsvēra: „Pašam pacientam ir neizpratne par to, kas notiek insulta gadījumā. Piemēram, kad paliek nejūtīga viena roka, cilvēks to var noturēt par mirkļa notirpumu, cerot, ka tas var pāriet.”

 Kā atpazīt insultu?

Insulta ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi. Tādēļ ir svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, un pēc iespējas ātri izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, profesore Evija Miglāne pievērsa uzmanību tam, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi - vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI[2], (A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).

 „Apmēram 50 % pacientu pēc tam, kad saņēmuši ārstēšanu, var patstāvīgi atstāt slimnīcas telpas, bez izteikta dzīves kvalitātes zaudējuma,” atzina profesore Miglāne. Taču atlabšana pēc insulta ir atkarīga no tā, cik smaga bijusi slimība, cik plaši bojājumi smadzenēs notikuši. Tādēļ ir tik svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu un samazinātu iespējamās sekas veselībai. Būsim vērīgi pret savu un līdzcilvēku veselību!