Pērn Latgalē ugunsgrēkos gāja bojā 20 cilvēki

Pievienots: 28.02.2024

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2023. gadā Latgales reģionā samazinājies kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā, uz ugunsgrēku dzēšanu, bet palielinājies izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem, kā arī maldinošu izsaukumu skaits. Līdzās tam palielinājies ugunsgrēkos bojāgājušo un izglābto skaits, bet samazinājies ugunsgrēkos cietušo skaits.

„Aizvadīts izaicinājumu pilns gads – plūdu draudi Jēkabpilī un Augšdaugavas novadā, ekstrēmais sausums un karstums jūnijā, kad pat neliela dzirkstele izraisīja plašus ugunsgrēkus, vētras postījumi augustā un oktobrī. Tajā pašā laikā statistikas skaitļi parāda zināmu nostabilizēšanos – ja vienā jomā izsaukumu skaits pieauga, tad citā samazinājās. Ļoti ceru, ka tendence – samazināties ugunsgrēkos bojā gājušo un pieaugt izglābto skaitam turpināsies. Aicinu visus apzināties, ka drošība sākas ar katra paša rīcību, novēršot ugunsgrēku izcelšanos, nekavējoties ziņojot par negadījumu un pareizi rīkojoties,” uzsver VUGD priekšnieks M.Baltmanis.

Latgalē nedaudz samazinājies izsaukumu skaits

2023. gadā Latgales reģionā nedaudz samazinājās kopējais izsaukumu skaits. Latgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji devās uz 2731 notikumu, no tiem 1069 reizes uz ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 63 bija meža ugunsgrēki, 1204 reizes uz glābšanas darbiem, bet 458 izsaukumi bija maldinājumi.

Latgalē ugunsgrēkos gāja bojā 20 cilvēki

Aizvadītajā gadā Latgalē ugunsgrēkos gāja bojā 20 cilvēki, cieta 38, bet izglābti 33 cilvēki. Salīdzinot ar 2022. gadu, ugunsgrēkos bojāgājušo skaits palielinājās par pieciem un izglābto par diviem cilvēkiem, bet cietušo skaits samazinājās par 12 cilvēkiem.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros pērn gāja bojā cilvēki, norisinājās Daugavpils valstspilsētā - pieci bojāgājušie, Augšdaugavas novadā – četri bojāgājušie, Rēzeknes un Ludzas novadā - katrā trīs, kā arī Rēzeknes valstspilsētā, Balvu, Krāslavas, Līvānu un Preiļu novadā – viens bojāgājušais.

Pērn Latvijā reģistrēts mazākais ugunsgrēkos bojā gājušo skaits

Kopumā Latvijā 2023. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 233 izsaukumiem, no tiem 6401 izsaukums bija uz ugunsgrēkiem, 401 – uz meža ugunsgrēkiem, 9735 uz glābšanas darbiem, bet 3 696 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt, ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 384 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos, ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības objektos, bet palielinājies nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās ēkās. Dzīvojamās mājās dzēsti 1739 ugunsgrēki, kas ir par 45 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Aizvadītajā gadā gandrīz uz pusi samazinājies kūlas ugunsgrēku, bet pieaudzis meža ugunsgrēku skaits.

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 511 cilvēki.  Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), atbalsta sniegšanu citiem operatīvajiem dienestiem un cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā. Nedaudz vairāk kā 500 reizes ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā dzīvniekiem, kuri bija nokļuvuši nelaimē, no kuras paši nevarēja izkļūt. No ūdenstilpēm ugunsdzēsēji glābēji izcēla 116 bojāgājušos, kas otrs lielākais bojāgājušo skaits pēc 2020. gada, kad ūdenstilpēs gāja bojā 122 cilvēki.

Kā skaidro VUGD priekšnieks M.Baltmanis: „Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības un nepareizas rīcības rezultātā, tad būtisku ugunsgrēku skaita samazināšanos iespējams panākt tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam turpinot izglītot iedzīvotājus un vienlaicīgi iedzīvotājiem apzinoties savas rīcības iespējamās sekas un katra paša atbildību par drošu vidi sev apkārt. Turpināsim arī akciju, kuras ietvaros mājokļos, kuros izcēlies neliels ugunsgrēks, dāvinām vai uzstādām dūmu detektoru.”

Viktorija Gribuste,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā