Bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas nedrīkstēs veikt darbības aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu

Pievienots: 04.02.2022

20. janvārī spēkā stājušies Aizsardzības ministrijas iniciētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas nosaka, ka turpmāk bez Aizsardzības ministrijas saskaņojuma nedrīkstēs atsavināt nekustamo īpašumu, kas daļēji vai pilnībā atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, kā arī veikt tajā jebkāda veida būvniecību (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšanu), teritorijas izmantošanas veida maiņu teritorijas plānošanas dokumentos vai citas darbības.

Grozījumi Aizsargjoslu likumā papildina un precizē aprobežojumus aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, un to mērķis ir aizsargāt valsts drošības intereses.

Aizsardzības ministrijas ekspertu vērtējumā, aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu esošu nekustamo īpašumu nonākšana noteiktu personu īpašumā var potenciāli apdraudēt šo aizsardzības objektu, citām nepiederošām personām cenšoties iegūt informāciju par aizsardzības objektu un tā darbību. Nekustamais īpašums pie valsts aizsardzības objekta sniedz tā īpašniekam nepastarpinātu pieeju šim nekustamajam īpašumam, līdz ar to arī tiesības piekļūt salīdzinoši tuvu attiecīgajam aizsardzības objektam. Tādējādi noteiktos gadījumos attiecīgais nekustamais īpašums var tikt izmantots kā instruments plašākām darbībām, kas vērstas pret Latvijas valsts drošības interesēm. Šīs personas var būt saistītas ar ārvalstu izlūkdienestiem, un to potenciālā rīcība var apdraudēt konkrētā objekta drošības integritāti.

Turpmāk, ja īpašnieks vēlēsies atsavināt nekustamo īpašumu vai tā daļu (arī domājamo daļu), kas pilnīgi vai daļēji atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, būs jāsaņem Aizsardzības ministrijas piekrišana nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts aizsardzības objektu.

Lai saņemtu minēto piekrišanu, nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāvēršas Aizsardzības ministrijā, rakstot iesniegumu, kurā norāda nekustamā īpašuma nosaukumu un nekustamā īpašuma objekta adresi, ja tāda ir piešķirta, kadastra numuru un personu (vārds, uzvārds vai nosaukums un personas kods vai reģistrācijas numurs), kurai plānots atsavināt nekustamo īpašumu.

Aizsardzības ministrijai lēmums, balstoties uz valsts drošības iestāžu atzinumu, jāpieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Savukārt, ja ministrija šajā pantā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu, tad ir uzskatāms, ka atļauja ir dota. Bet, ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas, tad darījums nav spēkā un nav ierakstāms zemesgrāmatā.

Lai saņemtu Aizsardzības ministrijas atļauju būvniecībai (tai skaitā pagaidu būvju uzstādīšana) vai teritorijas izmantošanas veida maiņai teritorijas plānošanas dokumentos nekustamajam īpašumam, kas atrodas valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā, nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāvēršas ar iesniegumu Aizsardzības ministrijā atļaujas saņemšanai.

Līdzīga kārtība un kritēriji attiecībā uz ierobežojumiem rīcībā ar nekustamo īpašumu uz šādiem principiem ir balstīta arī citu NATO un Eiropas Savienības valstu praksē.

Valsts aizsardzības objekti, kuriem noteikta aizsargjosla un tās platums, ir uzskaitīti Ministru kabineta noteikumos Nr.508 „Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”. Aizsargjoslas var mainīties atkarībā no militārās infrastruktūras attīstības.

Tuvākajā laikā Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā „Kadastrs.lv” plānots ieviest e-pakalpojumu „ATIS dati par savām zemes vienībām”, kurā jebkura fiziska un juridiska persona autentificējoties, bez maksas varēs saņemt Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas šķēluma datus par lietotāja e-pakalpojumā atzīmētajām savā īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai lietojumā esošajām zemes vienībām. Līdz ar to katram nekustamā īpašuma īpašniekam būs iespēja pārliecināties par to, kādas aizsargjoslas un objekti atrodas viņa īpašumā. Valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā esošajam nekustamajam īpašumam, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nostiprinājuma lūgumu, bez īpašnieka piekrišanas, zemesgrāmatā tiks ierakstīta atzīme par aizliegumu bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas atsavināt konkrēto nekustamo īpašumu. Šādi nodrošinot efektīvu kontroli pār to, vai īpašnieks pirms atsavināšanas ir saņēmis Aizsardzības ministrijas atļauju.

Ar pieņemtajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā var iepazīties šeit.

Aizsargjoslu likuma aktuālā redakcija pieejama šeit.

Gunta Krevica,
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente