Jura Rogas foto
Pievienots: 22.12.2015
,,Jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs,” (Lk 2,11) tā teica eņģelis ganiem.
Dārgie brāļi un māsas Kristū! Jau 2015. reizi mēs atceramies notikumu Betlēmē klusajā svētajā naktī. Ļoti ātri skrien laiks, un jau nav vairs to ganu, ar kuriem runāja eņģelis, bet ir tā vieta, kur bija sile, kurā gulēja Jēzus Bērns.
Pirmajā klusajā svētajā naktī runāja debesis ar skaistām eņģeļu dziesmām, bet klusēja zeme. Tagad Ziemassvētkos debesis var būt apmākušās un zvaigznes neredzamas, bet runā zeme par Kristus dzimšanu ar eņģeļu himnu „Gloria”, ar visskaistākajām mūzikas skaņām, ar visgaišākajām svecīšu liesmām, ar vissirsnīgākajām lūgšanām.
Kristus mums ir piedzimis! Mēs Viņu godinām, mēs Viņu pielūdzam, mēs Viņam pateicamies.
Starp pilsdrupām vecās pils mūra spraugā kāds ceļotājs ieraudzīja zīmīti, kurā izlasīja rakstītus vārdus: „Vislielākā laime un bagātība ir tīra sirdsapziņa, jo to cilvēkiem neviens nevar atņemt. Tā ir vērtīgāka pat par dārgakmeņiem”.
Brāļi un māsas! Šo tīro sirdsapziņu mēs esam veidojuši četras Adventa nedēļas, un, ja mums izdevās atvērt siržu durvis Pestītāja ienākšanai, tad tas ir ļoti labi.
Ziemassvētku prieks izriet no tā, ka mums ir atvēries Dievs un dāvājis Savu klātbūtni savā mīļotā Dēlā Jēzū Kristū. Dievā mēs esam vienoti ar mūsu mīļajiem brāļiem un māsām, kas ir svešumā, strādā ārzemēs, un arī ar tiem, kas ir mūžībā.
Mēs no jauna ilgojamies pēc dievišķās mīlestības glāsta un laimes, ko var dot klusā svētā nakts, jo dievišķi bagāts ir tas, kas jūt iekšējo mieru. Ziemassvētki nav brīnums. Brīnums ir tas, ka Dievs pieņēma cilvēka veidu, lai mēs atgūtu savu līdzību Viņam, jo esam radīti pēc Dieva līdzības. Ap Kristu sakārtota dzīve ir jauna dzīve vecās vietā. Tā ir svētlaime, ko mantojam, uzticībā tuvojoties Jēzum.
Svinot Kristus dzimšanas svētkus, neaizmirsīsim, ka starp mums ir cilvēki, kas cieš sāpes, bailes, trūkumu, vientulību.
Ir bērni bāreņi, kurus mātes atstājušas pēc dzimšanas. Ir bērni bāreņi, kam miruši vecāki: tētis un māmiņa. Ir arī bāreņi, kuri palikuši pēc sairušām laulībām.
Jā, pasaule ir nemiera pilna: karš Sīrijā, terorakti Parīzē, bēgļu plūdi Eiropā… Tāda ir dzīve.
Neskatoties uz to, mēs svinam Kristus dzimšanas svētkus. Ziemassvētku dziesmas, sveces, egles un dāvanas ir tikai simboli, kas papildina īsto prieku, bet cerību dod īstie Kristus dzimšanas simboli: svētā Ģimene lopu kūtī, pasaules Pestītājs silītē, ganiņi pie Bērna Jēzus. Tāds Pestītājs ir vistuvāk pasaules nabagiem, cietējiem, bāreņiem.
Kristus ir starp mums! Protams, ir tie, kas Viņu mīl, un tie, kas Viņu ienīst. Nemīl tie, kas necenšas pēc garīgajām vērtībām, dzīvo pēc saviem likumiem, un, negribēdami draudzēties ar Dievu, mirst bezcerībā. Lai tā nebūtu, mēs atkārtosim visai pasaulei Kristus dzimšanas vēsti kā cerības vēstījumu.
Mēs visi, grēcinieki un taisnīgie, laimīgie un nelaimīgie, visi lielā paļāvībā un cerībā steigsimies pie Jēzus Bērna silītes, lai atrastu žēlsirdību un saņemtu žēlastību tad, kad mums tā ir ļoti vajadzīga. Šajā brīdī atcerēsimies Kristus vārdus: „Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti. Es jūs atspirdzināšu” (Mt 11,28).
Dārgie brāļi un māsas! Novēlu Jums gaišus un apgarotus Kristus dzimšanas svētkus! Lai Kungs vienmēr svētī un sargā Jūs, jūsu ģimenes, radus un draugus!
Eduards Voroņeckis,
Krāslavas svētā Ludvika Romas katoļu draudzes prāvests
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |