Gunārs Upenieks: „Tikai mēs paši varam apturēt vīrusa izplatību”

Pievienots: 08.04.2020

Uz jautājumiem par ārkārtas situāciju atbild Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks

 - Vai Krāslavas novada pašvaldības iestāžu un novada teritorijā strādājošo valsts operatīvo dienestu darbs ārkārtējās situācijas apstākļos ir organizēts efektīvi?

- Savu iespēju robežās vietējie dienesti strādā diezgan efektīvi. Divas reizes nedēļā domē tiek organizētas sanāksmes, kurās piedalās valsts operatīvo dienestu un pašvaldības struktūrvienību pārstāvji. Mēs apmaināmies ar informāciju un kopīgi risinām problēmas. Mums ir svarīgi, lai novada iedzīvotāji justos droši.

Piemēram, pilsētā aktīvi tiek apspriests jautājums par tālbraucējiem. Taču tie ir cilvēki, kas mūsdienu sarežģītajos apstākļos veic ļoti svarīgu darbu – piegādā mūsu valstī pārtiku, pirmās nepieciešamības preces, higiēnas un dezinfekcijas līdzekļus. Viņi atgriežas no darba, dažas dienas atpūšas mājās un atkal dodas prom. Diemžēl valstī pagaidām nav izveidota sistēma, kas kontrolētu šo darbinieku pārvietošanos un to, kā viņi ievēro drošības pasākumus.

Jāatzīst, ka informācija par cilvēku, kas ir atgriezušies no ārzemēm, pārvietošanos un, piemēram, par to, kas un no kurienes ir ieradies un kur pašlaik atrodas, ne vienmēr ir pieejama. Diemžēl ir daži iedzīvotāji, kas atbrauc no ārzemēm un neievēro karantīnas prasības.

Izmantojot iespēju, es aicinu Krāslavas novada iedzīvotājus ziņot policijai par gadījumiem, kad šādas prasības tiek pārkāptas. Runas par to, ka tādā veidā cilvēki sāk „stučīt” par saviem kaimiņiem, paziņām vai radiniekiem, tagadējos apstākļos ir pilnīgi nevietā. Ir jāsaprot, ka noteikumu ievērošana, kas ir paredzēti ārkārtējās situācijas apstākļos, ir vienīgais veids, kā ir iespējams cīnīties ar vīrusa izplatību.

- Kā Jūs vērtējat Krāslavas slimnīcas resursus, prognozējot situāciju ar masveida saslimšanu?

- Veselības ministrija ir izstrādājusi plānu, atbilstoši kuram gadījumā, ja sāksies masveida slimības uzliesmojums, tiks izmantotas visas slimnīcas mūsu valstī. Vispirms slimnieki tiks ievietoti reģionālajās slimnīcās, bet pēc tam - vietējās nozīmes medicīnas iestādēs, piemēram, Krāslavas slimnīcā.

Visiem ir skaidrs, ka gadījumā, ja īstenosies sliktākais notikumu attīstības scenārijs, jaunu slimnīcu mēs neuzbūvēsim. Ja sāksies masveida inficēšanās, mūsu valsts tagadējie resursi neļaus pilnā mērā nodrošināt medicīnisko palīdzību visiem saslimušajiem.  

Ir Eiropas valstis, kam ir resursi, lai īsā laikā posmā uzbūvētu slimnīcas, tomēr arī tajās problēmas tiek risinātas, izmantojot citus paņēmienus - robežas slēgšanu, pārvietošanās ierobežojumu, distancēšanās noteikumu ieviešanu utt.

- Pašlaik Krāslavas novadā nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar Covid-19.  Ja situācija mainīsies, krāslavieši tiks informēti nekavējoties? Vai pašvaldībai ir pieejama šāda informācija?

- Jā, pašvaldībai šāda informācija ir pieejama, un novada iedzīvotāji uzzinās par to nekavējoties. Uzskatu, ka iedzīvotājiem ir jāzina, kurā vietā ir konstatēts saslimšanas gadījums, lai cilvēki, piemēram, brīvdienās nebrauktu uz turieni, lai vēl rūpīgāk ievērotu drošības pasākumus, mazāk kontaktētos ar citām personām.

- Kā ārkārtējā situācija ietekmēs pašvaldības budžetu?

- Plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka valsts budžeta ieņēmumi par 7% atpalikuši no plāna. Varu teikt, ka Krāslavas pašvaldības ieņēmumi martā bija par vairākiem desmitiem procentu mazāki. Pagaidām nav zināms, kā attīstīsies situācija ar pandēmiju, iespējams, būs nepieciešami papildu līdzekļi cīņai ar vīrusu, trūcīgo atbalstam, karantīnā esošo un slimnieku izvietošanai.

Pagaidām investīciju projekti pamazām virzās uz priekšu, taču to īstenošanas tempi var arī piebremzēties. Pašlaik konkursā par darbu izpildi tiek piedāvātas labas cenas, un mums šogad ieplānots sakārtot caurbrauktuves daudzdzīvokļu māju pagalmos. Žēl, bet visticamāk, mūsu plāni netiks realizēti.

- Cik lielā mērā karantīnas pasākumi jau ietekmēja uzņēmējus, kas strādā mūsu novadā? 

- Ar lielām grūtībām saskārās uzņēmums „Lapkovskis un dēls”, kas nodarbojas ar skolēnu pārvadāšanu. Uzņēmumi, kuri nodrošina daudz darbavietu, - rūpnīca „Krāslavas piens” un šūšanas fabrika „Nemo”- pagaidām strādā bez problēmām.

- Kā tagadējos apstākļos tiek risinātas problēmas, kas saistītas ar maznodrošinātām un nelabvēlīgām ģimenēm?  

- Ņemot vērā pašreizējo situāciju, domāju, ka tādu ģimeņu mūsu novadā būs vairāk. Karantīna dažus cilvēkus ietekmē negatīvi. Bet vēlreiz gribu uzsvērt to, ka Latvijā pagaidām vēl nav tik stingras prasības kā kaimiņu valstīs.

Par maznodrošināto ģimeņu problēmām mēs spriežam katrā sanāksmē. Sociālais dienests un bāriņtiesa informē par situāciju pilsētā un pagastos. Varu apgalvot, ka pašlaik situācija šajā jomā tiek kontrolēta un nav ievērojami saasinājusies.

- Vai iedzīvotāji vēršas pašvaldībā pēc palīdzības? Kādos jautājumos?

- Pašlaik ir dažas problēmas saistībā ar skolēnu attālinātām mācībām. Taču tā nav masveida problēma, bet atsevišķi tehniskie jautājumi, kas tiek risināti.

Daži cilvēki, kam bija nepieciešams pašizolēties, vērsās ar lūgumu par mājokļa piešķiršanu. Mēs neizmantojam pašvaldības dzīvokļus, bet izvietojam cilvēkus norobežotā teritorijā. Šādas telpas ir paredzētas katrā pagastā, lai karantīnā esošā cilvēka tuvinieki atrastos tuvumā un varētu nodrošināt viņu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

Esmu pateicīgs tiem, kas apzinīgi ievēro pašizolēšanās prasības, un gribu vērsties pie cilvēkiem, kas saskārās ar šo situāciju, – lūdzu, sazinieties ar novada domi, mēs palīdzēsim atrisināt šo problēmu.

- Kādu uzdevumu Jūs kā novada vadītājs pašlaik izvirzāt par prioritāti?

- Ir svarīgi panākt, lai visas valsts struktūras darbotos saskaņoti. Tas attiecas gan uz operatīvās informācijas un aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, gan uz citiem uzdevumiem, ko nevar atrisināt pašvaldības līmenī. Piemēram, tagad mēs risinām problēmu ar tranzīta transporta pārvietošanās regulēšanu. Caur Krāslavu brauc automašīnas no dažādām valstīm, transports apstājas, autovadītāji izkāpj, aiziet uz veikalu. Tas viss rada risku mūsu drošībai. Ja valsts līmenī būtu ieviesti ierobežojumi tranzīta transportam, tad arī mums uz vietas būtu vieglāk risināt šos jautājumus.  

Ja pašvaldība varētu likumīgi veikt noteiktas darbības, tad mums Krāslavā prasības būtu daudz stingrākas nekā tagad. Atkārtoju - tikai mēs paši varam apturēt vīrusa izplatību.

- Kā, pēc Jūsu domām, krāslavieši tiek galā ar pašreizējiem dzīves apstākļiem? Ko Jūs mums visiem varētu ieteikt? Uzmundrināsiet, atbalstīsiet, nomierināsiet, paslavēsiet, bet varbūt nobārsiet?

- Varu teikt, ka visi dienesti regulāri apmainās ar informāciju, kontrolē, uzrauga situāciju, lai sabiedrībā nerastos panika.

Iespējams, var rasties atsevišķas problemātiskas nianses saistībā ar Lieldienu svētkiem. Ceru, ka mūsu priesteri un ticīgie rīkosies saprātīgi. Aicinu mūsu novada iedzīvotājus nebūt pārāk pašpārliecinātiem, domājot, ka slimība viņus neskars. Statistikas dati liecina, ka slimo ne tikai vecāka gadagājuma ļaudis, bet arī jaunieši. Paši sevi mēs varam glābt, tikai pateicoties apzinīgai attieksmei.

- Ko Jūs gribētu novēlēt novada iedzīvotājiem Lieldienu svētkos?

- Vēlu visiem veselību!

- Paldies par atbildēm!

Elvīra Škutāne