Latvānis ir neticami dzīvotspējīgs, bet – iznīdējams!

Pievienots: 23.02.2016

Invazīvo augu suga Latvijā Augu aizsardzības likumā ir definēta kā Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. Šāda suga Latvijā ir Sosnovska latvānis, kuras zieds atgādina milzīgu dilli, bet lapas līdzinās rabarbera lapām. Šis augs strauji pārņēma plašas teritorijas un tā apkarošanā pielieto dažnedažādas metodes. Bet kura dod vēlamo rezultātu? To zina stāstīt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba.

- Ar ko sākās šīs kultūras invāzija Latvijā?

- Sosnovska latvāņa izplatība masveidā Latvijā notika pagājušajā gadsimta 60.-70. gados, bet sākumā problēmas mērogus neviens neapzinājās. Latvāni ieveda kā lopbarības augu skābbarības gatavošanai un lopu ēdināšanai. Laikam ritot, tas pārņēma arvien lielākas platības, un 90 gadu sākumā kļuva nekontrolējams, jo lielas zemes teritorijas netika apstrādātas. Manā dzimtajā pusē, Ūdrīšu pagastā, 70 gadu sākumā viens biškopis savā ābeļdārzā iesēja nelielu gabalu ar latvāņiem, un tagad tie tur izpletušies visai plašā teritorijā. Tas uzskatāmi parāda problēmu. Latvāņu pārņemtajās teritorijās cilvēki sāka gūt apdegumus, nokļuva slimnīcā, veidojās alerģijas pret saules gaismu un vispār pret krustziežu augiem, ka pat nevarēja pļaut zāli, jo uz ādas veidojās čūlas.

- Cik plaši augs izplatījies bijušā Krāslavas rajona teritorijā?

- Kad pastāvēja rajona padome, mēs vācām šādus datus, bet tie nekad nebija pilnīgi precīzi. Visvairāk skartās teritorijas bija Bērziņu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Ūdrīšu un Šķeltovas pagastos, bet vairāk vai mazāk šo augu var atrast arī citu pagastu teritorijās.

- Vai ir kāda efektīva metode, kas var iznīdēt latvāni?

- Agrāk cīņā pret tiem pielietoja dažādas metodes, piemēram, ieteica regulāri pļaut pirms ziedēšanas, bet pēc tam brīnījās, ka latvāņi aug kā auguši arī pēc pļaušanas. Tad viena firma, kas nodarbojas gan ar augu aizsardzības līdzekļu izpētīšanu, gan ar konsultācijām augu aizsardzībā - SIA „Integrētās audzēšanas skola” - nolēma izpētīt šo problēmu dziļāk un vairāku gadu laikā veica eksperimentus.

Piemēram, bija lauks, kura vienu pusi nopļāva, otru - nepļāva. Kā par brīnumu nepļautajā lauka daļā starp latvāņiem turpināja augt zāle, bet izpļauto lauka daļu latvāni pārņēma pilnībā, izspiežot no turienes citus augus. Tika veikts eksperiments, miglojot laukus ar glifosātu saturošiem herbicīdiem - ķīmiska viela, kas iznīdē visu nezāli, bet arī šī metode nedeva gaidīto rezultātu. Latvānis sākumā nedaudz padevās ķīmijai, bet beigu beigās saņēmās un atkal izauga, pateicoties sēklām zemē. Tad izdomāja veidot ķīmiskos maisījumus, kas apkarotu tikai divdīgļlapjus, pie kā arī pieder latvānis, un dažu gadu laikā eksperiments parādīja ļoti labus rezultātus. Bet ir viena ļoti svarīga nianse - latvāņa skartās platības jāmiglo savlaicīgi, un dabas atvēlētais laika posms šiem darbiem ir ļoti īss.

- Kas ir šī ķimikālija? 

- Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir iekļauti trīs otrās klases ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi - Nuance 75 WG, Logrāns 20 d.g., Accurate 200 WG, kurus atļauts lietot latvāņu ierobežošanai ceļa malās, mežmalās, lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs, zemēs zem elektrolīniju pārvadiem, ar latvāņiem invadētā teritorijā veicot latvāņu apsmidzināšanu. Konkrētas firmas nereklamēšu, bet šī ķīmija ir dabūjama Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī un citās pilsētās pie tirgotājiem, kas pārdod augu aizsardzības līdzekļus. Lietošanas veids - agri pavasarī, atsākoties veģetācijai, latvāņiem dīgstot, dīgļlapu veidošanās stadijā. Labāku rezultātu sasniegšanai ieteicams veidot maisījumu. Pamatķīmija ir Logrāns, papildus izmanto Nuance vai Accurate. Maksimālais apstrāžu skaits sezonā - viena reize. Vēlreiz uzsveru, ir jāmiglo savlaicīgi, agri pavasarī, pirms kokiem saplaukušas lapas, pie pastāvīgām temperatūrām no +3 līdz +5 grādi. Tagad bija ilgstoši silts laiks un latvāņi varbūt jau sākuši dīgt, bet tūlīt arī nosals. Būtībā jāorientējas uz aprīļa sākumu. Laika nav daudz, jo tikko kā latvānis izaug un nosedz augsni, miglot ir par vēlu. Tam apakšā sadīgs sēklas, un latvānis ataugs. Ja bērziem beigusi tecēt sula un tas jau zaļo, tad viennozīmīgi ir miglošanas laiks ir nokavēts, tāpēc vajag rīkoties operatīvi. Galvenais, ka šī ir reģistrēta ķīmija un iedarbojas selektīvi - nav kaitīga kokiem, krūmiem, stiebrzālēm. Protams, ja kokiem jau lapas lielas, tad tas nenāks par labu, bet tad jau arī latvāni miglot ir par vēlu. Šo ķīmiju, piemēram, Logrānu, izmanto arī graudaugu sējumos, kas ļoti sen lietota ķīmija. Vēl viens iemesls, kāpēc izvēlētas minētās trīs ķimikālijas, ir tajā, ka tās darbojas pie gana zemas āra gaisa temperatūras, kad citi augu aizsardzības līdzekļi ir maz efektīvi.

- Vai jums ir kāda personīgā pieredze?

- Personīgi man nē, bet ir ļoti laba draugu pieredze Allažos, kuriem latvānis bija skāris milzīgas platības, un viņi ir pielietojuši šo metodi ar labiem panākumiem. Šo metodi aprobējuši Latvijas Valsts meži savā praksē, jo visgrūtāk latvāni apkarot tieši krūmāju joslā, kur ar augsnes apstrādes tehniku nevar iekļūt. Latvānis ieperinās tieši krūmājos, gar ceļiem, grāvmalās, zem elektrolīnijām un citās neapstrādājamās vai grūti pieejamās platībās. Lielajos laukos, kurus zemnieks regulāri apstrādā un kopj, latvānis neizdzīvo.  

Vienīgi ir jāatceras, ka tiesības lietot 2. klases augu aizsardzības līdzekļus ir personai, kura ieguvusi augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatora apliecību, profesionāla augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecību darbībām ar 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem vai augu aizsardzības konsultanta apliecību. Citiem vārdiem, lai izmantotu šo ķīmiju, obligāti jābūt izietai apmācībai un jābūt tā saucamajai dzeltenai augu aizsardzības grāmatiņai. Kurš katrs nevar, un arī nopirkt šo ķīmiju brīvi nevar. Pircējam ir jāveic uzskaite, kad viņš to ir lietojis, kādā devā, kādiem mērķiem, jo tā ir ķīmija un to nedrīkst nekontrolēti lietot. Arī pārdevējs savā žurnālā atzīmē, kam to pārdevis, savukārt Augu aizsardzības dienesta inspektors apskatās un izlases veidā pārbauda, kā pircējs izmantojis. Ja nav izmantojis, tad iepakojumam jābūt neatvērtam. Bet nevar jau arī mūžīgi ķīmiju pie sevis uzglabāt, ir atkal jāievēro cita kārtība, lai to utilizētu.

- Tad sanāk, ka pensionārs, kura zemi apsēdis latvānis, šo ķīmiju savā saimniecībā nevar izmantot? Starp citu, cik maksā šīs ķimikālijas?

- Šajā gadījumā vajag kooperēties. Nopērk tas, kuram ir apliecība, un viņš var sniegt šo pakalpojumu kaimiņiem. Latvāņu apsmidzināšanā atkarībā no vietas, platības, latvāņu daudzuma un citiem faktoriem, parasti izmanto traktora vai muguras uzkarināmos miglotājus, kas nelielā platībā ir pats labākais paņēmiens. Bet šim pakalpojuma sniedzējam savā žurnālā būs jāatzīmē, ka, piemēram, kaimiņam Jānim 7. aprīlī nomigloju 0,2 ha, deva bija tāda un tāda. Jautājums ir atrisināms. Šo pakalpojumu varētu sniegt arī pašvaldības labiekārtošanas dienesti, ja kāds darbinieks nokārtotu atbilstošu atļauju lietot šo ķīmiju. Tas būtu labs risinājums veciem cilvēkiem, kuri nespēj visu izdarīt paši, bet var samaksāt par pakalpojumu. Plānojam sarīkot semināru pašvaldību pārstāvjiem, ja būs interese.

Izmaksas uz hektāru ir apmēram 20-30 eiro, bez darba. Pļaušana noteikti izmaksās dārgāk. Kampaņa jāvērš plašumā, jo tikai ar appļaušanu latvāņi mums neuzveikt. Grūti prasīt cilvēkam maksāt par latvāņu iznīdēšanu, bet tagad ir alternatīva šiem izdevumiem - soda nauda par latvāņu audzēšanu. Savukārt Lauku atbalsta dienests vairs nemaksā platībmaksājumus par latvāņu skartajiem laukiem.

- Kā ar tām tautas metodēm, var pielietot?

- Bija cilvēki, kuri lēja petroleju stumbra saknē, bēra sāli un viss kaut ko citu darīja. Sakni panīcināja, bet augam ir dota programma ražot sēklas. Paliek saknes spurgaliņas, kas turpina augt un atražot latvāni, kas ir ļoti dzīvotspējīgs aug. Bijuši pētījumi arī par to, kāda izskatās regulāri pļauta auga sakne – uz tās labi redzami gadu gredzeni. Viņš konkrētajā gadā neuzziedēja, mēģina un izdodas nākamajā. Sāls, petroleja nepalīdz un to nekādā gadījumā nevajag šādi lietot, jo tā ir dabas piesārņošana. Viens grams petrolejas sabojā tonnu ūdens!

Starp citu, ļoti daudz latvānis saaudzis gar upēm, meliorācijas grāvjiem un ezeriem. Jāielāgo, ka, veicot latvāņu apsmidzināšanu, obligāti jāievēro aizsargjoslas – nesmidzināt tuvāk kā 10 metrus no ūdensobjektiem!

- Kāda ir alternatīva?

- Pie ūdensobjektiem latvāņa apkarošanai atliek tikai mehāniskais veids, kas ir darbietilpīgi, bet šis darbs jāveic tikai dažus metrus platā joslā. Latvāņu ierobežošanā labus rezultātus var sasniegt, latvāņiem nopļaujot ziedkopas, savācot maisos un iznīcinot, tās sadedzinot. Tas jādara laikā, kad auga centrālajā čemurā izveidojušās sēklas. Augs „domā”, ka noziedējis, sēklas saražojis un savu misiju pabeidzis. Vārdu sakot, augs tiek apmānīts. Ja ziedstublāju nocērt pie zemes, augs saprot, ka kaut kas nav labi un izdzen sīkus stublājus, nozied, tur ir 100-200 sēklas, un pļaušana ir bijusi velta. Ar vienkārši regulāru pļaušanu latvānis tikai kuplāks paliek. Tēma ir plaša, neskaidrajos jautājumos aicinu vērsties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas birojā un Valsts augu aizsardzības dienestā.

- Paldies par interviju!

Juris Roga